Latvijai ģeopolitiskās situācijas izmaiņas nav ietekmējušas investoru vērtējumu

"Ātrākais veids, kā mēs to varam vērtēt, ir Latvijas valdības parāda vērtspapīru cena," viņš sacīja, piebilstot, ka, piemēram, Latvijas valsts obligāciju, kuru termiņš beigsies 2036.gadā, cena finanšu tirgos nav būtu kritusies un tas, ko investori sagaida kā papildu peļņu virs par atskaites punktu uzskatītajām ļoti drošajām Vācijas eiroobligācijām, ir tādā pašā līmenī, kāds vidēji bija normālā situācijā - 70-80 bāzes punktu jeb 0,7-0,8% gadā virs Vācijas eiroobligāciju likmes.

Purgailis arī atgādināja, ka, sākoties karam Ukrainā, papildu peļņas līmenis virs Vācijas eiroobligācijām Latvijas vērtspapīriem bija divas reizes lielāks.

Savukārt daudz grūtāk, pēc viņa teiktā, ir vērtēt, vai ģeopolitiskās situācijas izmaiņas nav ietekmējušas uzņēmumu iegādes darījumus, jo tas būs redzama tikai ar laiku.

Purgailis arī prognozēja, ka ASV Eiropas Savienības (ES) eksporta precēm piemēros papildu tarifus un, visdrīzāk, tie būs tādi paši kā Kanādai un Meksikai - 25%. Pašlaik tiek lēsts, ka šādu tarifu piemērošana ES iekšzemes kopprodukta izaugsmi varētu ietekmēt par 0,3-0,5%, kas būs jūtami, bet nebūtu jāuzskata par dramatisku pavērsienu.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists arī pauda, ka tarifu piemērošanas ietekme ļoti atšķirsies dažādos Eiropas reģionos un lielāka tā varētu būt uz Centrāleiropu, kur atrodas daudzas ražotnes, kas eksportē uz ASV.

"Ja skatāmies uz Latviju, tad mums ASV nav primārais eksporta partneris. Eksporta apjoms ir diezgan mazs, un tie ir atsevišķi sektori - kokmateriālu preces, "MikroTik" daudz eksportē elektronikas preces. Uz šiem uzņēmumiem ietekme būs tūlītēja, bet makroekonomikas līmenī tieša un tūlītēja efekta nebūs. Tomēr būs pastarpināts efekts uz mūsu ražotājiem, kas ražo dažādas detaļas un komponentes gala precēm, kuras pēc tam no citām Eiropas valstīm eksportē uz ASV," sacīja Purgailis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka bizness meklēs veidus, kā piemēroties. Piemēram, daudzi jau runā par to, ka eksportēs uz ASV caur Lielbritāniju. Daudziem uzņēmumiem, piemēram, autoražotājiem, jau ir ražotnes ASV un tie, visticamāk, palielinās detaļu un komponenšu sūtīšanas apmērus, bet komplektēšanu veiks ASV, nevis sūtīs gatavas preces.

Savukārt pozitīvi ES ekonomiku varētu ietekmēt Trampa solījums būtiski veicināt naftas ieguvi. Ja šis solījums tiks pildīts, globāli turpināsies naftas cenu kritums, kas pozitīvi varētu ietekmēt arī Eiropas un Latvijas ekonomiku, jo tas nozīmē, ka kopumā kritīsies energoresursu cenas, tostarp dabasgāzes cena.