Zivrūpnieks: 2. ceturksnī konservi Latvijā kļūs «fantastiski dārgi» (+VIDEO)

"Negribas žēloties, bet vairāk koncentrēties uz sabiedrības informēšanu par to, ka ir procesi, kurus ražotāji nevar ietekmēt. Nevar vainot ražotājus vai, piemēram, lielveikalus, jo tie var patikt vai nepatikt, bet bez tiem mēs arī nevaram iztikt", - tā zivrūpnieks Jānis Endele.

"Ja daudzās jomās cenu klasiski veido pieprasījums un piedāvājums, tad attiecībā uz zivīm, ne tikai Baltijas jūras, bet arī okeāna zivīm, ir pavisam citas cenu ietekmējošas lietas. Tās ir prognozes par kvotu, par zivju daudzumu. Tas nerada ne pieprasījumu, ne piedāvājumu, bet ir instruments, ar kuru mēs ietekmējam ilgtspējību - ja gribam, lai būtu zivis, lai būtu tīras jūras. Piemēram, mencas Baltijas jūrā iet mazumā, to zinātnieki atzīst un to nav ietekmējusi pārzveja. Viens no iemesliem ir tas, ka jūrā gadiem neapmainās ūdens un tajās vietās Baltijas jūrā, kur mencām patika nārstot, zivju vairs nav. Tad, kad mencu zveju jau aizliedza, nākamajā gadā mencu krājumu pieaugums bija tikai 1%. Tas nozīmē, ka ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt.

Ja runājam par Baltijas jūras brētliņu un reņģi, tad ir jāmin divas būtiskas lietas. Vislielākie brētliņu pārstrādātāji ir Baltijas reģiona valstis, jo saražoto šproti tirgojam visā pasaulē. Arī poļu ražotāji izmanto brētliņu. Šajā gadā ir kvotu samazinājums par 35%, kas nozīmē, ka šāds apjoms šogad netiek nozvejots, netiek pārstrādāts, tostarp arī zivju miltos, kas ir viens no iemesliem sadārdzinājumam. Mēs kā ražotāji tam pielāgojamies, ņemot vērā samazināto kvotu, ceļam cenas, veikali ceļ cenas. Fakts ir tāds, ka šie produkti veikalā kļūst dārgāki.

Savukārt, ja runājam par siļķēm un skumbriju, tad siļķēm pagājušajā ķeršanas sezonā cena pieauga nedaudz. Ir grūti prognozēt, vai tam būs iespaids uz gala cenu veikalā; domāju, ka ļoti minimāls. Savukārt skumbriju ietekmēja notikumi, kas sākās pagājušā gada vasarā. Zinātnieki bija nolēmuši, ka skumbriju kvota ir jāsamazina. Islandē, kas bija pirmā valsts, kurā sākās skumbriju zveja, jau no 30% samazinātās kvotas nenoķēra 30-40%. Viņiem kuģi ir aprīkoti ļoti labi, taču viņi zivis neatrada. Tas nenozīmē, ka zivju nav, bet tās neatrada. Viņu nenoķertais deficīts "auga augumā", nespēja noķert atļauto apjomu un iestājās nevis "pircēju tirgus", kas ir tirgus, kurā pircējs diktē cenu, bet gan "iepircēju tirgus" - līgumi bija saslēgti, zivju nav, bet cenu mainīt nedrīksti. Šajā brīdī izejvielai ir fantastiski augsta cena, kura veikalos parādīsies otrajā ceturksnī".