airBaltic valdes priekšsēdētāja Gausa alga pērn palielinājusies par 1,2%

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 72 425 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", kā arī divas 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500".

Vienlaikus 2024.gadā Gausa īpašumā bija piecas automašīnas, tostarp viņa īpašumā joprojām bija 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron" un 2019.gada "Mercedes GLE", savukārt 2024.gadā Gauss iegādājies 2023.gada "Fiat" automašīnu, jo 2023.gada deklarācijā šāds transportlīdzeklis nebija uzrādīts.

Gausam 2024.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi astoņās dažādās iestādēs pagājušā gada beigās veidoja kopumā 706 539 eiro, kas ir 46 402 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veica 12 darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 285 649 eiro.

Tostarp 115 371 eiro deklarēts kā ienākums no uzkrājuma. Investīciju portfelī Gauss ieguldījis kopumā 15 028 eiro, kamēr pieaugums investīciju portfelī veidoja kopumā 50 562 eiro. Tāpat viņš ir apmaksājis aizņēmumus 44 010 eiro apmērā, apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā, kā arī deklarējis pirkumu 21 000 eiro apmērā, bet noguldījuma pieaugums veidoja 15 677 eiro.

Vienlaikus parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, "airBaltic" valdes priekšsēdētājam 2024.gada beigās veidoja 706 336 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 5,9% jeb 44 010 eiro mazāk.

Gausa deklarācijā arī atzīmēts, ka viņam pieder finanšu instrumenti kopumā 121 643 eiro nominālvērtībā.
2023.gadā Gauss algā par darbu "airBaltic" saņēma 828 942 eiro.

"airBaltic" valde šogad februārī brīvprātīgi vienojusies uz laiku daļēji atteikties no savām fiksētajām algām, samazinot tās par 40%, līdz brīdim, kad veiksmīgi tiks īstenots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO).

"airBaltic" valdē strādā kompānijas izpilddirektors Gauss, kurš ir valdes priekšsēdētājs, finanšu direktors Vitolds Jakovļevs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

Tāpat ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.