"EY" pētījums: Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3%

"EY" informēja aģentūru LETA, ka zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023.gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000.gada līdz 2023.gadam kopumā ir samazinājies par 10 procentpunktiem, bet laikā no 2013.gada līdz 2023.gadam - par 1,4 procentpunktiem.

Igaunijā kopš 2000.gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā septiņiem procentpunktiem, bet laikā no 2013.gada par 2,5 procentpunktiem. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000.gada līdz 2023.gadam ir krities par 12,8 procentpunktiem, bet kopš 2013.gada - par 3,5 procentpunktiem.

"EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols skaidro, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentpunktu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Krols norāda, ka tāda situācija ir tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Krols uzsver, ka tagad priekšā ir grūtākais, jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies.

Krola ieskatā risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli.

Pētījuma dati parāda arī korelāciju, ka, jo augstāks ir valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ir ēnu ekonomikas līmenis. Tāpat arī, jo augstāka ir nereģistrēta nodarbinātība, jo augstāks ir valsts ēnu ekonomikas līmenis.

Viszemākais ēnu ekonomikas līmenis pasaulē ir Apvienotajos Arābu Emirātos (2,1%), Katarā (2,2%) un Bahreinā (2,5%). Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis pasaulē 2023.gadā bija Sjerraleonē, kur tas pārsniedza pusi no ekonomikas - 64,5%, kā arī Nigērā (56,3%) un Nepālā (51%). Krievijā ēnu ekonomikas līmenis 2023.gadā bija 13,1%.

Pētījumā arī aprakstīti atsevišķi ēnu ekonomikas uztveres jautājumi, proti, kāpēc sabiedrībā nereti var rasties priekšstats, ka ēnu ekonomikas līmenis ir augstāks nekā tas patiesībā ir iespējams. Piemēram, cilvēki, saskaroties ar nelieliem, nereģistrētiem ikdienas skaidras naudas maksājumiem, var izdarīt maldīgu secinājumu, ka šādi maksājumi veido lielu ekonomikas apjomu, jo ir grūti novērtēt, ka būtiski lielāku IKP daļu veido valsts izmaksas, lielu uzņēmumu darījumi, investīcijas, kas veido leģitīmas ekonomikas apjomu.

Tāpat arī nereģistrēti parasti ir mazāki maksājumi un, pat ja to ir samērā daudz, tos atsver ekonomikas turīgo slāņu tēriņi, kas skaitliski var būt mazāki, bet ar būtiski lielāku vērtību. Proti, no ikdienas perspektīvas var būt grūti novērtēt dažādu darījumu un naudas aprites īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā.

"EY" pētījums ir balstīts uz ekonometrisku modeli, kura pamatā tiek izmantota akadēmiski plaši atzīta "naudas pieprasījuma pieeja" ("Currency Demand Approach" jeb CDA). Naudas pieprasījuma metodes pamatā ir pieņēmums, ka ēnu ekonomikas darījumi parasti tiek veikti skaidrā naudā (ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, kad norēķini notiek ar kriptovalūtu). Šī pieeja tad analizē naudas apjoma apriti ekonomikā, ņemot vērā skaidrās naudas izmantošanu formālajā ekonomikā (tas ir, ne-ēnu ekonomikā) un izskaitļojot naudas apjomu, kas tiek izmantots nereģistrētiem darījumiem, kas veido ēnu ekonomiku.

"EY" pētījuma ekonometriskais modelis ēnu ekonomikas noteikšanai papildus skaidras naudas aprites mērījumiem ņem vērā vēl vairākus ēnu ekonomikas līmeni ietekmējošos faktorus, piemēram, nodokļu likmes, ekonomikas cikla rādītājus, valsts pārvaldes efektivitātes rādītājus un citus. Līdztekus, pētījuma modelī tiek izmantota virkne "kontroles" faktoru, lai pārbaudītu rādītāju konsekvenci.