Nodokļu eksperts pozitīvi vērtē VID virzību (+VIDEO)

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nākamā perioda prioritātēm jābūt vērstām uz ciešāku sadarbību ar uzņēmējiem, digitālo rīku attīstību, birokrātijas mazināšanu un atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem – tā uzsver eksperti un uzņēmēji, analizējot dienesta lomu jaunajā ekonomiskajā vidē.

VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe iezīmē trīs galvenos stratēģiskos virzienus: “Turpināsim virzību uz klientorientētu organizāciju, stiprināsim digitalizāciju un veiksim iekšējās strukturālās reformas. Mūsu uzdevums ir padarīt VID efektīvāku, uz klientu vērstu un konsultējošu, kā arī samazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu konkurenci.”

Runājot par eksporta atbalstu, Šmite-Roķe uzsver: “Esam ieviesuši mērķētas konsultācijas eksportējošajiem uzņēmumiem. Esam panākuši ievērojamus uzlabojumus PVN atmaksas jomā – šobrīd tā tiek veikta vidēji piecu dienu laikā. Tāpat esam ieviesuši automātisko eksporta deklarāciju noformēšanu godprātīgiem klientiem un sniedzam iespēju pieteikt eksporta procedūras attālināti.”

Nodokļu eksperts Jānis Zelmenis pozitīvi vērtē VID virzību uz sadarbības modeli ar uzņēmējiem un akcentē nepieciešamību stiprināt Latvijas nodokļu administrācijas starptautisko tēlu: “Patīkami pārsteidz, ka VID attieksme mainījusies no “sodītājiem” uz konsultantiem. Protams, vēl jāstrādā pie reputācijas uzlabošanas, jo sabiedrības uztvere mainās lēnām. Kā uzņēmējs redzu potenciālu – kāpēc gan neparādīt citām valstīm šo labo praksi? Latvijai ir digitāli attīstīts, pieejams un godprātīgs VID – tas ir retums daudzviet pasaulē. Šo pieredzi var izmantot arī valsts tēla stiprināšanai ārvalstīs. Turklāt tas, ka VID jau šobrīd spēj sazināties arī angļu valodā, ir būtiska priekšrocība ārvalstu uzņēmējiem.”

Uzņēmuma pārstāve Ieva Jansone norāda, ka Latvijas tirgus ir neliels, un patiesais eksports bieži notiek ārpus Eiropas Savienības. “Tur mums nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts, īpaši nodokļu un muitas jomā,” viņa uzsver.

Lauksaimniecības kooperatīva valdes loceklis Gundars Ruža uzteic VID progresu un aicina pārskatīt tā publisko tēlu: “Redzu VID kā sadarbības partneri ar skaidru komunikāciju. Aicinu domāt, simboliski izsakoties, par zīmola maiņu – no “policista” uz “ārstu”. Šāda pieeja stiprinātu uzticību un sadarbību ar uzņēmējiem.”

Runājot par attālinātā darba un pārrobežu nodarbinātības nodokļu aspektiem, VID ģenerāldirektore skaidro: “Nodokļu piemērošana attālinātā darbā balstās uz nodokļu rezidences noteikšanu. Mēs sadarbojamies ar citām ES valstīm, lai šādus jautājumus risinātu precīzi un juridiski korekti.” Kā norāda VID: “Saistībā ar attālināto, pārrobežu darbu vai ārvalstu nodarbināšanu nodokļu piemērošanai ir svarīgi noteikt, kurā valstī ir maksājami darbaspēka nodokļi.

Piemēram, Latvijas nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā; vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā; vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Labā ziņa – mēs apmaināmies ar informāciju ar katru no Eiropas Savienības valstīm, mēs varam salīdzināt šo informāciju un sarežģītus jautājumus risināt sadarbībā ar citu valstu nodokļu institūcijām.”

Tāpat VID turpina aktīvu darbu pie birokrātijas mazināšanas un digitālo risinājumu ieviešanas. Lai gan finansējuma pieejamība IT sistēmām joprojām ir izaicinājums, dienestam izdodas piesaistīt Eiropas līdzekļus un sadarboties ar uzņēmēju organizācijām, lai rastu praktiskus un efektīvus risinājumus.