Latvijas-Zviedrijas starpsavienojums būtu izdevīga enerģetikai (+VIDEO)

Latvijas-Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojuma LaSGo izveide jūrā starp Kurzemes piekrasti Latvijā un Gotlandes salu Zviedrijā būtu izdevīga abām valstīm, secināts Itālijas enerģētikas kompānijas "CESI S.p.A." pētījumā. Latvijai tiešs savienojums ar Zviedriju stabilizēs elektroenerģijas piegādes un palielinās drošu un stabilu elektrotīklu darbību abās valstīs, kā arī veicinās atjaunīgās (AER) ģenerācijas attīstību. Latvijas un Zviedrijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" un "Svenska Kraftnat" ir pārrunājuši pētījuma rezultātus un vienojušies par tālākajiem soļiem, lai kopīgi turpinātu projekta izpēti.

"Gan Latvijā, gan arī pārējās Baltijas valstīs strauji pieaug atjaunīgo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanas bilancē. Šādai attīstībai turpinoties, jau no 2031.gada Baltijas reģions gada griezumā būs elektroenerģijas eksportētājs. Starpsavienojuma izveide būtu stratēģiska ilgtermiņa investīcija, kas, pēc nepieciešamības nodrošinot elektroenerģijas importu vai eksportu, veicinātu atjaunīgo energoresursu, it īpaši sauszemes un jūras vēja, integrāciju Latvijas un Zviedrijas energosistēmās. Tas ļautu arī ciešāk integrēt balansēšanas tirgus un uzlabotu šo tirgu likviditāti, kā arī palielinātu elektroapgādes drošumu," norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Latvijas energosistēma ir ļoti labi savienota ar Igauniju un Lietuvu. Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, Latvijai ir potenciāls izveidot savienojumu ar Zviedriju, kas nodrošinātu Latvijas un Zviedrijas energosistēmu integrāciju, stiprinot Baltijas starpsavienojamību ar Eiropu. LaSGo projekts (no angļu val. - Latvia-Sweden-Gotland) paredz augstsprieguma līdzstrāvas (HVDC) zemūdens kabeļa starpsavienojuma izveidi starp Latviju un Zviedriju divos posmos - pirmajā tiktu uzbūvēta Zviedrijas iekšējā līnija no Zviedrijas uz Gotlandes salu, savukārt otrais posms būtu starpsavienojums starp Gotlandes salu un Latviju, abu līniju caurlaides spēja ir plānota 700 MW.

Izpēte parādīja, ka LaSGo lielākoties darbosies abos virzienos, ļaujot sadalīt dažādu ražošanas paplašināšanas plānu ieguvumus abās enerģētiski savstarpēji savienotajās valstīs. Potenciālais starpsavienojums ļaus labāk pārvaldīt AER enerģiju, nepieciešamības gadījumā optimizējot ikstundu dispečervadību vai ierobežojot atjaunīgo enerģiju, un ļaus samazināt paredzamās CO2 emisijas Latvijā (aptuveni par 35%, kas atbilst 68 kt).

LaSGo projekts sniedz ieguvumus ne tikai Zviedrijai kopumā, bet arī Gotlandes salai, kur šobrīd ir ierobežotas jaudas pārvades tīkls un sen būvēts savienojums ar Zviedrijas tīklu. Ievērojot paredzēto Gotlandes salas AER ražošanas un patēriņa attīstību, LaSGo projekts nodrošinās divpusēju salas barošanu, palīdzot palielināt drošumu un stabilitāti bez būtiskām investīcijām jaunos sauszemes pārvades tīklos pašā salā.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt LaSGo projekta tehnoloģisko risinājumu, trases variantus un savienošanas iespējas, tā ietekmi uz abu valstu elektropārvades tīkliem, jaudas plūsmu, veikt statiskās un dinamiskās stabilitātes aprēķinus, izmaksu-ieguvumu analīzi, kā arī galvenos ekonomiskos rādītājus. Izpētē tika veikta tīkla un tirgus darbību modelēšana, izmantojot tīkla un tirgus modeļus.