• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Patvertņu ierīkošanai 570 objektos novirza ap 22 miljonus eiro ES finansējuma

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 19:02, 27.05.2025


Valdība otrdien apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto objektu sarakstu, kuru īpašnieki varēs saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu trešās kategorijas patvertņu izveidei, kopumā saņemot atbalstu 22,19 miljonu eiro apmērā.


Foto: LETA

Valdība rīkojumā iekļauti 570 objekti, no kuriem 453 ir pašvaldību īpašumā un 117 valsts īpašumā, kuriem paredzēts piešķirt ERAF finansējumu, lai pārbūvētu vai atjaunotu esošās telpas, pielāgojot tās trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

No pašvaldību īpašumā esošajiem objektiem Kurzemes plānošanas reģionā paredzēts finansējums 65 patvertņu ierīkošanai, Latgales - 60, Vidzemes - 66, Zemgales - 55 un Rīgas plānošanas reģionam - 207 patvertņu ierīkošanai.

Lai saglabātu pasākuma finansējuma elastības iespējas un veicinātu pasākuma finansējuma saņēmējus ievērot saimnieciskuma, efektivitātes un lietderības principus, rīkojuma projekts paredz iespēju finansējuma saņēmējiem pieejamā finansējuma ietvaros pielāgot un aprīkot arī papildu objektus.

Šajā rīkojumā ietvertais objektu saraksts atvieglos pasākuma īstenošanu, proti, Centrālai finanšu līgumu aģentūrai ļaus pēc iespējas agrāk uzsākt ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, lai veicinātu ātrāku un vienkāršāku pasākuma finansējuma pieejamību finansējuma saņēmējiem, un radīs vienotu, skaidru izpratni finansējuma saņēmējiem par atbalstāmajiem objektiem un mērķiem.

Lai varētu saņemt ERAF finansējumu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) ir izstrādājusi pasākuma īstenošanas noteikumus. Noteikumos ir definētas prasības projektu iesniedzējiem, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un citu projektu īstenošanas nosacījumi.

Pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka objektos tiek nodrošinātas vismaz minimālās funkcionālās prasības, kas iekļautas VUGD izstrādātajās vadlīnijās par minimālajām prasībām trešās kategorijas patvertnes ierīkošanai. Tāpat arī finansējuma saņēmējam pēc projekta pabeigšanas jānodrošina patvertnes uzturēšana, lai katastrofas, militāra iebrukuma vai kara draudu gadījumā cilvēki varētu iekļūt patvertnē un izmantot to.

Lai nodrošinātu ERAF finansējuma izmantošanu atbilstoši Eiropas Komisijas noteikumiem, valdība apstiprināja arī Finanšu ministrijas izstrādātos Eiropas Savienības fondu programmas 2021.-2027.gadam vidusposma grozījumus. Grozījumi cita starpā paredz arī finansējuma pārdali civilās aizsardzības pasākumiem - tostarp patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai. Šie grozījumi tiks iesniegti apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

Šobrīd VUGD ir apsekojis vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību objektu un atzinis par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem vairāk nekā 1600.

Paredzētais finansējums 570 objektiem ir sākuma posms, un notiek sarunas par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansējuma piesaisti tālākai patvertņu tīkla attīstībai. ERAF finansējums ir pieejams, pateicoties arī citu nozaru atbalstam, kas ļāva iepriekš citām programmām atvēlētos līdzekļus novirzīt patvertņu ierīkošanai.

Jau ziņots, ka Saeima 30.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai kara vai katastrofas gadījumā.

Patlaban nav spēkā esoša Latvijas normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta vai katastrofas gadījumā.

Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.

Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Pirmās kategorijas patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Savukārt trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Likumprojekts paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.

Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, būvējot no jauna daudzdzīvokļu mājas ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, stacionārās ārstniecības iestādes un citas publiskās ēkas ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem.

Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Siguldas novads ir investējis 4,7 miljonus eiro ceļu infrastruktūrā (+VIDEO)

Infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēta abās ceļa pusēs.

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.