Saeimā konceptuāli atbalsta ostu pārvaldības reformu

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Savukārt mazajās ostās paredzēts noteikt, ka ostas pārvalde ir attiecīgās pašvaldības iestāde un tās valdē ir ne vairāk kā pieci locekļi šobrīd iespējamo desmit vietā. Mazo ostu pārvaldē būtu vienādās proporcijās pārstāvētas pašvaldības amatpersonas un ostā strādājošo uzņēmēju pārstāvji, kā arī viens no locekļiem - tikai pēc pašvaldības ierosinājuma - būtu deleģējams no Ekonomikas, Zemkopības (ZM) vai Satiksmes ministrijas (SM). Tās nozīmē, ka mazo ostu pārvaldē būtu no diviem līdz pieciem pārstāvjiem, atkarībā no tā, vai pašvaldība rosina pārvaldībā iesaistīt arī minēto ministriju deleģēto pārstāvi vai pārstāvjus. Tāpat pašvaldībām paredzētas iespējas pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.

Iecerētie grozījumi paredz arī izmaiņas ostu teritoriju robežās, lai veidotu skaidru dalījumu starp ostas pamatfunkciju veikšanai nepieciešamajām teritorijām un teritorijām, kuras iespējams attīstīt komerciālos nolūkos. Ostas pamatfunkciju teritorijā valsts un pašvaldības zemes un cita nekustamā īpašuma atsavināšana trešajām personām nebūs iespējama.

Izmaiņas noteic, ka ostas pārvalde izveidos ostas sadarbības padomi, kurā būs pārstāvēti ostas lietotāji, tostarp stividorkompāniju, regulāro līniju operatoru pārstāvji un citas ieinteresētās personas, sēdē pauda likumprojekta autori Satiksmes ministrijā. Šāds mehānisms nodrošinātu ne tikai ostas uzņēmēju iespējas ietekmēt stratēģisko lēmumu pieņemšanu ostā, bet arī vienlīdzīgas tiesības visiem uzņēmējiem šīs iespējas izmantot.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, likumprojekta autori kā būtisku aspektu ostu veiksmīgai attīstībai izcēluši to vadības depolitizāciju. Ostu pārvaldības reformas piedāvātais risinājums paredz visām Latvijas ostām noteiktas vienotas minimālās prasības un atlases kārtību pārvaldniekiem līdzīgi kā patlaban tas notiek attiecībā uz kapitālsabiedrībām.

Deputātu vairākums pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, ar kuriem cita starpā bija paredzēts noteikt, ka Liepājas osta saglabās esošo pārvaldības modeli ar deviņiem valdes locekļiem - trīs pašvaldības domes pārstāvjiem, trīs Liepājas komersantu pārstāvjiem un trīs valsts pārstāvjiem, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas - līdz 2035.gada 31.decembrim.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka noteiktā termiņā arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību stātos spēkā vienotie padomes locekļu atlases principi, tostarp atklātu atlases konkursu piemērošana.

Par likumprojektu nobalsoja 29 deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", pret bija 27 deputāti - pārsvarā no "Apvienotā saraksta", "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā", bet atturējās 25 ZZS un Nacionālās apvienības deputāti, tādējādi izmaiņas Liepājas ostā nepieļaujot.

LETA jau ziņoja, ka SM pērn jūlija beigās saskaņošanai virzīja attiecīgo informatīvo ziņojumu, atsakoties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Tomēr informatīvajā ziņojumā tika saņemti vairāki iebildumi gan no Ekonomikas ministrijas, gan no iesaistītajām pusēm saistībā ar pārvaldības jautājumiem, tādēļ informatīvais ziņojums ilgstoši netika saskaņots un notika pārrunas.

2022.gada februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Savukārt 2023.gada sākumā Saeima atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai līdz 2023.gada 31.decembrim.

Tomēr 2024.gada janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļauj rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu.