• Vanda,
  • Veneranda,
  • Venija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas dzelzceļa koncerna zaudējumi pērn - 38,977 miljoni eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 20:20, 30.05.2025


VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.



Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums 2024.gadā bija 155,101 miljons eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt LDz zaudējumi pirms finanšu līdzsvara maksājumiem pērn pieauga par 81,4% - līdz 58,86 miljoniem eiro.

LDz pārstāvji skaidro, ka turpinoties dzelzceļa kravu apjomu lejupslīdei, LDz aktīvi strādā pie savas pamatdarbības izmaksu mazināšanas un 2024.gadā tās samazinātas par 14,5 miljoniem eiro. Vienlaikus, ņemot vērā patreizējos ģeopolitiskos apstākļus, kuros nevar prognozēt kravu apjomu būtisku pieaugumu, 2024.gadā ir samazinājusies LDz aktīvu vērtība kravu pārvadājumos izmantojamajai infrastruktūrai.

Pagājušajā gadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 11,467 miljonus tonnu kravu, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2023.gadā, un 19,455 miljonus pasažieru, kas ir pieaugums par 13,5%.

Pērn par 3,6% ir palielinājies vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem. Tostarp pasažieru pārvadājumos vilcienu kilometru skaits palielinājies par 16,3%, bet kravu pārvadājumos - samazinājies par 22,2%.

LDz norāda, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu apjomu samazināšanos, LDz arī 2024.gadā turpināja darbu pie savas darbības efektivitātes veicināšanas, pārskatot biznesa, organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, lai palielinātu LDz koncerna saimnieciskās darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas, kā arī nodrošinātu konkurētspējīgas un ilgtspējīgas darbības nodrošināšanu nākotnē.

LDz valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs pauž, ka, neskatoties uz LDz ieņēmumu krišanos, LDz veiksmīgi strādā pie savas pamatdarbības izmaksu samazināšanas. 2024.gadā pamatdarbības izmaksas faktiski ir bijušas 179,2 miljoni eiro, kas ir par 14,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, kad LDz pamatdarbības izmaksas bija 193,7 miljoni eiro.

Viņš skaidro, ka arī finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi ir samazinājušies, 2024.gadā tie bija 27 miljoni eiro - par pieciem miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā.

"Jāatzīmē, ka LDz ir viens no izmaksu efektīvākajiem dzelzceļa infrastruktūras uzturētājiem Eiropā - ja vidējās viena sliežu ceļa kilometra uzturēšanas izmaksas Eiropā ir 117 000 eiro gadā, tad LDz šīs izmaksas ir ievērojami zemākas - 51 100 eiro par vienu sliežu kilometru, šajā rādītājā ierindojot LDz otrajā vietā starp 20 dzelzceļa uzturētājiem Eiropā pēc viszemākajām izmaksām uz vienu sliežu ceļu kilometru," pauž Grinbergs.

2024.gada LDz saimnieciskās darbības rezultāts pēc finanšu līdzsvara maksājumiem ir zaudējumi 32,84 miljonu eiro apmērā. LDz skaidro, ka zaudējumos būtisku ietekmi atstāja 31,2 miljonu eiro neto aktīvu vērtības samazinājums. Aktīvu vērtība samazināta kravu pārvadājumos ekskluzīvi izmantotajai infrastruktūrai, īpaši tajos dzelzceļa posmos, kur bija vērojams būtisks pārvadājumu kritums.

Kā norāda LDz finanšu direktore Terēze Labzova-Ceicāne, ņemot vērā, ka iepriekšējos periodos - līdz 2020.gadam - tika veiktas nozīmīgas investīcijas kravu pārvadājumu infrastruktūras ar augstu bilances vērtību - izveidē, bet šobrīd, kravu apjomam būtiski samazinoties, šī infrastruktūra tiek izmantota minimālā apmērā un šie LDz aktīvi šobrīd nenes plānoto peļņu, tiem grāmatvedības izpratnē vērtība samazinās. Piemēram, šāds objekts ir stacijas "Bolderāja 2" savienojums ar Krievu salas termināļiem, kur kravu apgrozība pēdējos gados ir ievērojami kritusies, taču LDz turpina šo infrastruktūru uzturēt un nodrošināt kravu apstrādi.

Labzona-Ceicāne uzsver, ka šis aktīvu vērtības samazinājums un ar to saistītie grāmatvedības zaudējumi nerada negatīvu ietekmi ne uz uzņēmuma darbību, ne uz vispārējo valdības sektoru, kā arī LDz pilda visus spēkā esošo kredītu nosacījumus un pārējās saistības. Tāpat, patreizējai situācijai ar kravu pārvadājumu apjomiem mainoties, šo aktīvu vērtība atkal var pieaugt.

"Tomēr, ja skatāmies uz reālo pamatdarbības rezultātu, neņemot vērā šo aktīvu vērtības samazinājumu, LDz 2024.gadu ir noslēdzis par gandrīz pieciem miljoniem eiro labāk nekā iepriekšējo. Uzņēmuma EBITDA - peļņa pirms procentu maksājumiem, finanšu līdzsvara, nodokļiem un amortizācijas - ir bijusi pozitīva, sastādot 17,8 miljonus eiro," pauž LDz finianšu direktore.

Pagājušajā gadā LDz koncerna apgrozījums bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022.gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus. Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 165,41 miljons eiro, bet zaudējumi pirms finanšu līdzsvara maksājumiem veidoja 32,439 miljonus eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.