Aptauja: Latvijā 46% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir guvuši papildu ienākumus

Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo desmit gadu laikā, kas norāda uz sabiedrības vēlmi stiprināt savu finansiālo situāciju un izmantot papildu peļņas iespējas.

Visbiežāk minētais piepelnīšanās veids ir investīciju veikšana - to norādījuši 12% respondentu. Tam seko pakalpojumu sniegšana (10%), konsultēšana (10%) un mājsaimniecības darbi (7%). Retāk cilvēki izvēlas izīrēt īpašumu (5%), pārdot pašu ražotus pārtikas produktus (5%) vai piedāvāt amatniecības un mākslas izstrādājumus (4%).

Lielākā daļa jeb 70% no iedzīvotājiem, kuri gūst papildus ienākumus, nopelna līdz 200 eiro mēnesī. Katrs ceturtais jeb 25% norādījuši, ka mēnesī gūst no 201 līdz 800 eiro, bet 6% izdodas papildus nopelnīt virs 800 eiro mēnesī.

Lielākajai daļai jeb 58% piepelnīšanās ir pašu izvēle, nevis nepieciešamība. Viņi ar pamata darbu nodrošina iztiku, bet vēlas darboties papildus, lai sasniegtu augstākus mērķus un uzlabotu dzīves kvalitāti. Savukārt 42% papildu ienākumi ir vitāli svarīgi, lai nodrošinātu pamatvajadzības.

Tiem iedzīvotājiem, kuri pagaidām papildus neko nepelna, mazinās arī vēlme to kaut kad nākotnē darīt. To iedzīvotāju īpatsvars, kas pagaidām nav piepelnījušies, bet to vēlētos darīt, šogad ir 27% (iepriekš - katrs trešais). Vienlaikus pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas norāda, ka nemaz nevēlas gūt papildu ienākumus - šādu nostāju pauž 27% iedzīvotāju, kuri nav līdz šim guvuši papildu ienākumus pamatdarbam.

Tie, kas vēl nav realizējuši ieceri piepelnīties, bet to labprāt darītu, visbiežāk gribētu sniegt pakalpojumus un strādāt brīva režīma darbu kā ārštata darbinieki (24%), sniegt konsultācijas (22%) un veikt investīcijas (20%). Potenciālie ienākumi tiek vērtēti piesardzīgi - 64% uzskata, ka spētu nopelnīt līdz 200 eiro mēnesī. Tas ir ļoti līdzvērtīgi to iedzīvotāju atbildēm, kuri pēdējā gada laikā jau ir piepelnījušies.

Starp galvenajiem šķēršļiem, kas kavē piepelnīšanās iespēju realizēšanu, visbiežāk minēts laika trūkums (40%), bailes no neveiksmes (24%) un prasmju trūkums (19%). Lielākoties šie iemesli ir individuāli un nav saistīti ar sistēmiskām problēmām.

Iedzīvotāju aptauju "Swedbank" Finanšu institūta uzdevumā 2025.gada martā īstenoja "Snapshots", aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus 18 līdz 74 gadu vecumā.