Ekonomikas eksperti prognozē, ka kopumā 2025.gadā atgriezīsies izaugsme (+VIDEO)

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Produktivitātes zinātniskais institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) prezentētais jaunākais, septītais, "Ekonomikas barometra" pētījums par Latvijas ekonomikas attīstības galvenajiem izaicinājumiem izvirza produktivitātes celšanu un konkurences stiprināšanu.

Septītajā "Ekonomikas barometrā" LV PEAK eksperti vispusīgi izpētījuši Latvijas ekonomikas stāvokli, ietverot makroekonomisko datu analīzi, tautsaimniecības attīstību ietekmējošos faktorus, izteikuši attīstības prognozes, noteikuši galvenos riskus un izaicinājumus un sniedz rekomendācijas politikas veidotājiem izaugsmes veicināšanai.

"Vājinoties globālajam pieprasījumam, Latvijas izaugsme 2024.gadā apstājās," iepazīstinot ar galvenajiem "Ekonomikas barometra" secinājumiem, uzsver "LU domnīcas LV PEAK" direktore, LU ESZF prof. Inna Šteinbuka. "Arī šā gada sākumā ekonomiskie rādītāji kopumā nebija iepriecinoši. Tomēr esmu piesardzīgi optimistiska un sagaidu, ka šogad izaugsme atgriezīsies, lai gan pieauguma temps visdrīzāk būs zems. Nākotnē izaugsmes dzinējspēks būs konkurētspēja un produktivitāte. Produktivitātes celšana ir galvenais politikas veidotāju izaicinājums ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā."

"Ekonomikas barometra" eksperti prognozē, ka kopumā 2025.gadā atgriezīsies izaugsme, ko veicinās Eiropas Savienības (ES) finansēto investīciju pieaugums un eksporta kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanās dēļ, kā arī privātā patēriņa straujāks pieaugums. (2024.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 0,4%, bet šā gada 1. ceturksnī - par 0,3%.) Pētnieki arī prognozē, ka, atgriežoties izaugsmei, 2025.gadā inflācija būs augstāka nekā pērn.(2024.gadā gada vidējā inflācija bija 1,3%.)

LU pētnieki secina, ka joprojām ļoti augsti ir konkurētspējas mazināšanās riski, jo plaisa starp darbaspēka izmaksām un produktivitātes pieaugumu nemazinās. Darbaspēka izmaksas būtiski pārsniedz līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, kamēr produktivitātes kāpums vienlaikus bijis mērenāks.

Bažas raisa Latvijas eksporta tirgus daļas dinamikas palēnināšanās, akcentēts jaunajā "Ekonomikas barometrā". Tāpēc ir jāceļ konkurētspēja. Vienlaikus ar centieniem birokrātijas, ēnu ekonomikas un korupcijas būtiskai samazināšanai, svarīgākais ir aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu.

"Ekonomikas barometra" eksperti par vienu no galvenajiem pēdējās desmitgades Latvijas izaugsmes atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem nosauc finansējuma nepietiekamību uzņēmējdarbības attīstībai. Jāveicina, lai kredītiestādes sniegtu finansējumu uzņēmumiem, un kapitāla tirgus attīstība.

Pētījumā secināts, ka Latvijas lielākais izaicinājums ir inovācijas, kam nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošana.

LV PEAK pētnieki par vieniem no būtiskākajiem uzdevumiem izvirza valsts aizsardzības spēju stiprināšanu, enerģētikas drošību un "zaļā kursa" iespēju izmantošana. "Ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību, nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu un efektīvi ieguldīt ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai," rezumē 7. "Ekonomikas barometrs".