Latvijā ir Baltijā dārgākās pārtikas preces tieši zemo cenu segmentā

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Runājot par potenciālajiem risinājumiem, Kazāks teica, ka vajag skaidru risinājumu cenu salīdzināšanai, un "pircējam ir jāizaicina savs veikals".

Viņš ar­ī pieminēja Ekonomikas ministrijā (EM) noslēgto memorandu pārtikas preču cenu samazināšanai, norādot, ka viens no tajā piedāvātajiem risinājumiem ir cenu salīdzināšanas rīks. Kazāks gan teica, ka cenas nepieciešams salīdzināt ne tikai, piemēram, "Rimi" un "Maxima" veikalu ķēdēs Latvijā, bet arī šajos veikalos Lietuvā un Igaunijā.

Kazāks arī uzsvēra, ka problēma ir konkurencē, skaidrojot, ka konkurencei ir dažādi modeļi - "asiņaina cīņa", kur katrs cenšas paņemt lielāku kumosu, vai situācija, kad lielākais nosaka cenu un mazākie pielāgojas.

Viņš arī piebilda, ja kāds no tirgus spēlētājiem mainītu stratēģiju un pārorientētos uz zemākās cenas precēm, tas daudz ko mainītu kopējā situācijā.

Kazāks uzvēra, ka Latvijas Banka var palīdzēt ar analīzi, bet risināt šo situāciju var EM vai Konkurences padome.

Jau ziņots, ka šogad 27.maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.

Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka desmit preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Savukārt cenu salīdzināšanas rīks paredzēts, ka tirgotāji reizi dienā nodos informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs. Dati būs pieejami gan dažādiem cenu salīdzināšanas rīkiem, gan tie tiks publiskoti EM mājaslapā.

Vienlaikus cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai ir nepieciešamas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai tirgotājiem būtu pienākums sniegt šos datus CSP.

Tāpat memorands paredz vietējo pārtikas produktu veicināšanas kampaņas.

Memorandu parakstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Tāpat memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri.

EM izvirzītais mērķis ir panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos.