Jaunie speciālisti glābj Latvijas meža bagātības (+VIDEO)

Reaģējot uz egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos, Latvijas zinātnieki izstrādā inovatīvu risinājumu, pielietojot lietu interneta jeb IoT tehnoloģiju - slazdiem pievienojot moduli ar sensoriem, kas lietotājam nosūta datus par slazda aizpildījumu. Mizgraužu uzliesmojuma dēļ šogad visā valsts teritorijā ir jāierobežo saimnieciskā darbība un jāveic vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības pasākumi, taču jaunais risinājums sniegs iespēju savlaicīgi noteikt kaitēkļu uzliesmojumus, optimizēt mežu monitoringu un mazināt postījumus. Risinājumu izstrādā Latvijas jaunuzņēmumu izglītības programmas "StartSchool" dalībnieki. Lai arī nevienam no viņiem nav profesionālas pieredzes mežsaimniecībā, viņiem rūp Latvijas daba un tās nākotne.

"Astoņzobu mizgrauzis ik gadu iznīcina vairāk nekā 32 miljonus kubikmetru koksnes - ar šo daudzumu pietiktu, lai uzceltu koka mājas visu Latvijas iedzīvotāju izmitināšanai. Pašlaik cīņā ar astoņzobu mizgrauzi cilvēce zaudē, bet mūsu misija ir atjaunot ekoloģisko līdzsvaru mežos un nodrošināt, lai arī mūsu mazbērni Ziemassvētkos nepaliek bez eglītes," uzsver idejas autors un datu analītiķis Jānis Binders.

Zinātnieks Kristofs Blaus norāda: "Mežu aizsardzība ir svarīga visai sabiedrībai, ne tikai to īpašniekiem. Uz šo komandu varam likt lielas cerības, jo viņi risina globālu problēmu. Risinājumam ir konkrēta mērķauditorija, ar skaidru motivāciju maksāt par šo rīku. Komanda jau spērusi praktiskus soļus, lai no idejas nonāktu līdz reāliem prototipiem Latvijas mežos. Lai gan grūtākais vēl ir priekšā un vajadzēs daudz motivācijas un neatlaidības, šis patiešām var būt veiksmīgs uzņēmums, ar ko Latvijai lepoties."

Ideja par šādu risinājumu radās, intervējot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pārstāvjus, kad sarunu laikā izgaismojās viena no aktuālajām problēmām - mizgrauža izraisītie postījumi. Egļu astoņzobu mizgrauzis ir Latvijā postošākais skujkoku kaitēklis, kas spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm, nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš lielāka uzmanība. Uzliesmojums ir skāris ne tikai Latviju, bet gandrīz visas ziemeļu puslodes valstis - no Vācijas un Norvēģijas līdz pat Japānai un Kanādai.

Inovatīvais risinājums paredz uzlabot jau esošos feromona slazdus, aprīkojot tos ar sensoriem un sakaru moduli, kas jebkuros laikapstākļos automātiski nosūta lietotājam informāciju par slazda aizpildījumu un citiem būtiskiem vides faktoriem, ļaujot meža īpašniekam vai uzraugam sekot līdzi situācijai attālināti. Datu pārraides pārklājums "Spruceful" risinājumā četrreiz pārsniedzot mobilo sakaru tīklu, ļaujot to izmantot pat attālos izcirtumos un nomaļās vietās.

Šobrīd zīmols fokusējas uz risinājuma pielāgošanu jau uzstādītiem feromona slazdiem, bet nākotnē plānots strādāt pie agrīnas kaitēkļu noteikšanas, neizmantojot mākslīgi sintezētu feromonu, turklāt inovācijai ir potenciāls arī citās nozarēs.