• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Parakstīts līgums par Rail Baltica pamattrases būvdarbu sākšanu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 19:57, 11.07.2025


Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) un pamattrases būvnieks "ERB Rail" parakstījuši vienošanos par būvdarbu sākšanu, informēja EDzL pārstāvji.


Foto: LETA

"Rail Baltica" pamattrases būvdarbi Latvijā sāksies dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos - kopumā 11 būvatļaujās.

Piektdien parakstītas vienošanās par būvdarbu sākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiks turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

EDzL valdes loceklis Jānis Naglis norāda, ka, parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas "sagatavoja augsni", lai varētu "iedurt lāpstu zemē" un sākt liela apjoma būvdarbus - "Rail Baltica" pamattrases izbūvi.

"Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas (EK) piešķirtie 153,3 miljoni eiro "Rail Baltica" projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē," pauž Naglis.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta 16 hektāru plašā teritorijā - stratēģiskā vietā, kas ir viens no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā -, veikti sagatavošanās darbi, lai sāktu "Rail Baltica" pamattrases izbūvi Latvijā. Notiek apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai "Rail Baltica" pamattrases teritorijai, kā arī ir veikta pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka "ERB Rail" pagaidu biroja izbūve, turpinās būvniecības materiālu piegāde.

"Rail Baltica" pamattrases būvdarbi apvienos vairākus sarežģītus būvniecības elementus, kā arī būs apjomīgākā dzelzceļa infrastruktūras izbūve Latvijā, norāda LDzL pārstāvji.

Pamattrases būvdarbi kopumā ietver teritorijas sagatavošanu, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būvniecību, inženiertīklu pārvietošanu, sliežu ceļu izbūvi un citu saistīto infrastruktūru aptuveni 230 kilometru garumā. Paredzēts, ka pamattrases posmā ārpus Rīgas kopumā būs jāuzbūvē 60 dzelzceļa tilti, 85 ceļu pārvadi, deviņas dzīvnieku pārejas, divi infrastruktūras apkopes punkti, jāizveido uzbērumi 12 miljonu kubikmetru apmērā, kā arī jāizbūvē sliedes, kuru kopējais svars sasniegs 71 000 tonnu.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.