Asociācija: Viesmīlības nozarei šī gada tūrisma sezona sākusies vāji

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.

Kalniņš uzsvēra, ka Lietuva un Igaunija sistemātiski iegulda divas līdz trīs reizes vairāk līdzekļu nekā Latvija valsts tēla un tūrisma piedāvājuma popularizēšanā ārvalstīs un starptautisku pasākumu piesaistīšanā. Tikmēr Latvija ar vienu no mazākajiem mārketinga budžetiem cer uz līdzvērtīgiem rezultātiem, kas ir neloģiski.

Asociācijas prezidents norādīja, ka pērn ienākošais tūrisms Latvijai, ko radījuši ārvalstu viesu izdevumi, nodrošināja vairāk nekā 1,3 miljardus eiro. Savukārt, ja valsts investētu tūrisma mārketingā vismaz tādā pašā līmenī kā Lietuva un Igaunija, pēc viņa teiktā, būtu iespējams piesaistīt papildu 200-400 miljonus eiro gadā.

Viņš uzsvēra, ja tuvākajā laikā netiks pieņemti stratēģiski lēmumi Latvijas konkurētspējas stiprināšanai tūrisma nozarē, Latvija turpinās atpalikt un zaudēt potenciālos viesmīlības nozares ienākumus, darbavietas un nodokļu ieņēmumus.

Tāpat Kalniņš piebilda, ka, ņemot vērā sarežģīto sezonas sākumu un nozares zemos atgūšanās tempus, īpaši

aktuāls ir jautājums par mērķētu valsts atbalstu, tostarp konkurētspējīgas nodokļu politikas veidā. "Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozare jau ilgstoši aicina ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi, kā tas ir lielākajā daļā ES valstu," uzsvēra asociācijas prezidents.

Pēc viņa teiktā, PVN samazinātā likme kalpotu kā viens no efektīvākajiem instrumentiem, lai stabilizētu nozari, veicinātu atveseļošanos un palielinātu Latvijas konkurētspēju reģionā.

Kalniņš rezumēja, ka Latvijas tūrisma nozarei ir nepieciešama stratēģiska attieksme un atbalsts, tostarp mārketinga budžeta palielināšana un PVN samazinājums ēdināšanai būtu spēcīgākie instrumenti, lai mainītu sezonas sākuma tendenci, nostiprinātu pozīcijas ES tūrismā un palielinātu nākamā gada ieņēmumus un darba vietas nozarē.

LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,3% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 1,575 miljonus.

Savukārt salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku - 2019.gada attiecīgo periodu - Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits šogad pirmajos piecos mēnešos ir par 2,5% mazāks, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits ir par 15,4% mazāks, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 25,2%. Tajā pašā laikā viesu pavadīto nakšu skaits atpaliek no 2019.gada datiem par 12,5%, tostarp ārvalstu viesu - par 22,6%.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.