Plāno palielināt ienākumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem EUR (+VIDEO)

Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls, tās priekšrocības ir specializētās rehabilitācijas programmas un augsti kvalificēti speciālisti, liecina pētījuma rezultāti par Latvijas rehabilitācijas pakalpojumu eksporta attīstības iespējām.

Pētījumu cVeselības ministrijas vadībai prezentēja Latvijas veselības tūrisma klasteris.

"Medicīnas tūrisms ir viens no Veselības ministrijas politikas virzieniem, bet mūsu uzdevums ir panākt samērīgu balansu, īstenojot gan pamatfunkciju nodrošināšanu valsts apmaksāto pakalpojumu ietvaros Latvijas iedzīvotājiem, gan komercpakalpojumu attīstību, īpaši ņemot vērā cilvēkresursu izaicinājumus un speciālistu skaitu nozarē. Redzam skaidru potenciālu medicīnas tūrisma attīstībai, kas var būtiski stiprināt tautsaimniecību un paaugstināt Latvijas veselības nozares konkurētspēju starptautiski, ko apliecina arī pētījuma rezultāti. Mūsu galvenā vērtība ir augsti kvalificēti medicīnas profesionāļi un augsta ārstniecības kvalitāte - pamati, uz kuriem balstās gan vietējo iedzīvotāju aprūpe, gan medicīnas pakalpojumu eksports," komentēja VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa.

Globālās veselības aprūpes tendences rāda stabilu pieprasījuma pieaugumu pēc rehabilitācijas pakalpojumiem ārvalstīs. Pētījums apliecina, ka Latvijas konkurētspējas priekšrocības veido specializētas rehabilitācijas programmas, augsti kvalificētas multidisciplinārās komandas un personalizēta pieeja ārstēšanā. Konkurētspēju būtiski var pastiprināt infrastruktūras renovācija, starptautisku sertifikātu ieviešana, personāla valodu prasmes un modernu rehabilitācijas un telemedicīnas risinājumu integrēšana. Divi no desmit vadošajiem rehabilitācijas centriem Baltijā ir no Latvijas. Latvijai nozīmīgi ārvalstu tirgi medicīniskajā rehabilitācijā ir Vācija, Izraēla, Somija, Lielbritānija, Īrija un Azerbaidžāna, Norvēģija, Francija, Ukraina, kā arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.

Puses ceturtdien vienojās turpināt sarunas par jautājumiem, ko pakalpojumu eksporta attīstībai izgaismo pētījums. Pētījums veikts ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu.

Jau esam ziņojuši, ka Rīcības plāns veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstībai 2024.-2027.gadam paredz līdz 2027.gadam palielināt ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem eiro un palielināt ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu par 20%. Vismaz 10 ārstniecības iestādēm iecerēts ieviest starptautiskus kvalitātes sertifikācijas procesus, t.sk. starptautiski atzītus, attiecībā uz pacientu apkalpošanas kvalitāti.

Par veselības tūristu uzskatāma persona, kas ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, kas netiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Latvijā ārzemniekus īpaši varētu interesēt ārzemniekus dziednieciskās dūņas.

Nozīmīgs ir dūņu procedūru izteikts terapeitiskās pēcdarbības efekts. Efekti, kas rodas procedūras laikā, turpinās vēl 2 – 24 stundas pēc procedūras beigām. Katras nākamās procedūras efekts summējas ar iepriekšējās procedūras efektu, tāpēc pilnā ārstēšanas kursā gūtie uzlabojumi ir nozīmīgāki un noturīgāki par vienas vai dažu procedūru radītajiem efektiem.Dūņas iegūst Slokas ezera purvā, nogādā pie mums, kur speciālā „dūņu virtuvē” darbinieki atlasa no dūņām visas saknītes un akmentiņus, ļauj dūņām nedaudz nožāvēties. Tad dūņas sasmalcina un pievieno sērūdeņraža minerālūdeni. Dūņas tiek sildītas ūdens peldē līdz 50°C un nogādātas līdz kušetei.