Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt produkciju

Viņa akcentēja, ka kopumā dārzeņu audzētājiem patlaban noskaņojums ir ļoti pesimistisks. Šobrīd produkcijas realizācija nenotiek vai tā tiek realizēta ļoti maz, jo veikali šogad maz iepērk vietējo preci vai atsakās no tās vispār. Tāpēc veikalos šogad ir ļoti liels importēto dārzeņu īpatsvars.

Tāpat LLKC augkopības konsultante norādīja, ka nav indikāciju potenciālam realizācijas apjoma pieaugumam. Tāpēc, ja arī saimniekiem izdosies novākt un saglabāt labu ražas kvalitāti, nav garantijas, ka to varēs realizēt par atbilstošu cenu.

Kamerāde-Sniedze akcentēja, ka situācija dārzeņu audzētājiem visā Latvijā šobrīd ir līdzīga.

"Lai arī sākumā likās, ka nokrišņi vairāk bijuši Vidzemē un Latgalē un tas ietekmējis iesēto un apstādīto platību, tad šobrīd arī Zemgalē, Bauskas un Jelgavas novados, kur vairāk audzē dārzeņus, ir bijušas pietiekami nopietnas lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Viņa minēja, ka šobrīd sliktākā situācija ir kartupeļiem, jo to raža ir laba, bet kartupeļu vagas ir ūdenī un ir apgrūtināta agro kartupeļu novākšana. Tostarp mitro laikapstākļu ietekmē kartupeļi slimo ar lakstu puvi un ir inficēti arī bumbuļi, kā dēļ pēc novākšanas tie ātri bojājas un neglabājas.

Kamerāde-Sniedze prognozēja, ka dažās saimniecībās, izvērtējot stāvokli uz laukiem, nebūs iespējams novākt pat 50% no kartupeļu ražas, un, ja pat to novāks, pastāv liela iespējamība, ka tā būs bojāta un nebūs realizējama.

Tāpat šogad ir laba sīpolu raža un šobrīd būtu jāsāk novākšanas darbi, bet tikai dažas saimniecības tos ir sākušas, jo pārmērīga mitruma dēļ ir apgrūtināta tikšana uz lauka, skaidroja LLKC augkopības konsultante.

"Vai novāktā raža, kas šobrīd atrodas ūdenī, glabāsies? Visticamāk, nē, jo daži lauki jau šobrīd smird - tas nozīmē, ka uz lauka jau sācies pūšanas process," uzsvēra Kamerāde-Sniedze.

Viņa minēja, ka kāposti, kurus ir paspēts iestādīt un kuri nestāv ūdenī, ir labas kvalitātes, bet daudzās saimniecībās kāpostiem neveidojas galviņas, jo ir izskalotas barības vielas. No agrajiem kāpostiem audzētāji neieguva aptuveni 30% no plānotās ražas. Tomēr Kamerāde-Sniedze pauda cerību, ka laikapstākļi uzlabosies un būs iespējams novākt vēlo kāpostu ražu.

"Ar bietēm un burkāniem situācija ir līdzīga, tie kultūraugi, kas nav pārāk lielā mitrumā, aug labi un ir cerība uz ražu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Tomēr viņa uzsvēra, ka slikta situācija ir gurķiem. Lauka gurķiem šogad ražas gandrīz nav vispār, un arī siltumnīcās, kurās gurķus audzē augsnē, raža ir būtiski mazāka nekā plānots. Tāpat tomātiem daudzviet situācija ir līdzīga - plēves tuneļos tie sāk ražot vēlāk un arī lēnāk gatavojas.

Jau ziņots, ka valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platību 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisko lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.

Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus šobrīd vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.

Savukārt līdz 2025.gada 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro. Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.