• Vanda,
  • Veneranda,
  • Venija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ārvalstu viesu tēriņi, vietējais tūrisms pārsnieguši pirmskrīzes līmeni (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:18, 19.08.2025


Līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva.


Lauku tūrisms piesaista ārzemju ceļotājus.

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina - nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

"Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019.gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā," uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Pozitīvas tendences vairākos rādītājos

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019.gada un 2024.gada datus. 2024.gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus - tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023.gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019.gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024.gada laikā pieaudzis par 14,3%, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019.gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7%, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019.gadā.

Aug tūrisma nozares ienākumi un rentabilitāte

Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā 2024.gadā pēc Latvijas bankas datiem bija 1,24 miljardi eiro jeb par 36,6% vairāk nekā 2019.gadā un tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Lielākais tēriņu kāpums novērots lielveikalos (+77%), ātrās ēdināšanas vietās (+57%) un viesnīcās (+24%). Zīmīgi, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos Pēc Latvijas bankas datiem ārvalstu viesu tēriņi auguši par 19,6%, sasniedzot 628 miljonus eiro.

Mainījusies ienākošā tūrisma struktūra

Pēdējos gados mainījusies Latvijas tūrisma galveno ārvalstu tirgu struktūra. Līdz ar kara sākumu Ukrainā pazaudējām aptuveni 14% tūristu no Krievijas un Baltkrievijas. 2024.gadā līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva (460 tūkst. nakšu, +27% salīdzinājumā ar 2019.gadu), Igaunija un Polija uzrādījušas nozīmīgu kāpumu, bet būtiski

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina - nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

"Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019.gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā," uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Pozitīvas tendences vairākos rādītājos

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019.gada un 2024.gada datus. 2024.gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus - tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023.gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019.gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024.gada laikā pieaudzis par 14,3%, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019.gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7%, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019.gadā.

Aug tūrisma nozares ienākumi un rentabilitāte

Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā 2024.gadā pēc Latvijas bankas datiem bija 1,24 miljardi eiro jeb par 36,6% vairāk nekā 2019.gadā un tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Lielākais tēriņu kāpums novērots lielveikalos (+77%), ātrās ēdināšanas vietās (+57%) un viesnīcās (+24%). Zīmīgi, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos Pēc Latvijas bankas datiem ārvalstu viesu tēriņi auguši par 19,6%, sasniedzot 628 miljonus eiro.

Mainījusies ienākošā tūrisma struktūra

Pēdējos gados mainījusies Latvijas tūrisma galveno ārvalstu tirgu struktūra. Līdz ar kara sākumu Ukrainā pazaudējām aptuveni 14% tūristu no Krievijas un Baltkrievijas. 2024.gadā līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva (460 000 nakšu, +27% salīdzinājumā ar 2019.gadu), Igaunija un Polija uzrādījušas nozīmīgu kāpumu, bet būtiski pieaudzis arī viesu skaits no ASV un Kanādas. Latvijas tūrisma kartē ienākuši arī tādi jauni tirgi kā Spānija.

Reģionālais tūrisms un vietējās iniciatīvas

Nozīmīgs pienesums reģionālā tūrisma attīstībā ir LIAA īstenotā kampaņa sadarbībā ar "Lauku ceļotāju" "Māju kafejnīcu dienas", kurās šogad pieteikti 40 galamērķi un ap 600 kafejnīcas. Līdz šim apkopotie dati liecina, ka apmeklētāju skaits māju kafejnīcās šogad audzis par 6 līdz 10%.

LIAA mārketinga aktivitātes reģionu popularizēšanā ietver ārvalstu mediju un satura veidotāju vizītes, starptautiskās kampaņas Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Lielbritānijā par Latvijas tūrisma piedāvājumu, dabas, kultūras un gastronomijas pakalpojumu iespējām.

Nākotnes perspektīvas

Būtisku pienesumu tūrisma nozarei nesīs arī starptautisku pasākumu norise, piemēram Eiropas basketbola čempionāts, Eiropas čempionāta finālturnīrs telpu futbolā un dažādi kultūras festivāli jau tuvākajā laikā sniegs jūtamu pienesumu ārvalstu viesu skaita pieaugumam.

Papildu stimulu šādu pasākumu norisei sniedz LIAA īstenotā dižpasākumu un liela mēroga sporta un kultūras pasākumu atbalsta programmas. Dižpasākumu organizēšanai var piesaistīt 30% no attiecināmajam izmaksām, bet starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai var piesaistīt līdzfinansējumu līdz 200 tūkstošiem eiro.

pieaudzis arī viesu skaits no ASV un Kanādas. Latvijas tūrisma kartē ienākuši arī tādi jauni tirgi kā Spānija.

Reģionālais tūrisms un vietējās iniciatīvas

Nozīmīgs pienesums reģionālā tūrisma attīstībā ir LIAA īstenotā kampaņa sadarbībā ar "Lauku ceļotāju" "Māju kafejnīcu dienas", kurās šogad pieteikti 40 galamērķi un ap 600 kafejnīcas. Līdz šim apkopotie dati liecina, ka apmeklētāju skaits māju kafejnīcās šogad audzis par 6 līdz 10%.

LIAA mārketinga aktivitātes reģionu popularizēšanā ietver ārvalstu mediju un satura veidotāju vizītes, starptautiskās kampaņas Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Lielbritānijā par Latvijas tūrisma piedāvājumu, dabas, kultūras un gastronomijas pakalpojumu iespējām.

Nākotnes perspektīvas

Būtisku pienesumu tūrisma nozarei nesīs arī starptautisku pasākumu norise, piemēram Eiropas basketbola čempionāts, Eiropas čempionāta finālturnīrs telpu futbolā un dažādi kultūras festivāli jau tuvākajā laikā sniegs jūtamu pienesumu ārvalstu viesu skaita pieaugumam.

Papildu stimulu šādu pasākumu norisei sniedz LIAA īstenotā dižpasākumu un liela mēroga sporta un kultūras pasākumu atbalsta programmas. Dižpasākumu organizēšanai var piesaistīt 30% no attiecināmajam izmaksām, bet starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai var piesaistīt līdzfinansējumu līdz 200 tūkstošiem eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.