• Agris,
  • Agrita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Vairāk nekā 20 organizācijas iebilst pret koku ciršanas vecuma samazināšanu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:39, 10.09.2025


Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.



Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Vairākas organizācijas, tostarp Valsts kanceleja, SM, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules dabas fonds, KM, Latvijas Botāniķu biedrība un citas, iebilst ZM piedāvātajai redakcijai par galvenās cirtes vecuma izmaiņām, norādot, ka nav veikts nepieciešamais ietekmes uz vidi izvērtējums un grozījumi virzīti sasteigti bez sabiedrības iesaistes.

SM uzsver, ka galvenokārt būtu jāizvērtē likumprojekta ietekme uz oglekļa dioksīda (CO2) emisijām un 2030.gada klimata mērķu sasniegšanu, kā arī jāizvērtē grozījumu ilgtermiņa ietekme uz CO2 emisijām, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050.gadā.

Savukārt VARAM konceptuāli neatbalsta ZM virzītos Meža likuma grozījumus, kamēr nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2025.-2032.gadam, veikts šo pamatnostādņu stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī sniegts vispusīgs izvērtējums par grozījumu ietekmi uz Latvijas klimata mērķu sasniegšanu.

Valsts kanceleja neatbalsta arī likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtā, norādot, ka kopš 8.septembra saņēmusi vairāk nekā 35 privātpersonu iesniegumus par nepieciešamību organizēt publisko apspriešanu par ZM virzīto likumprojektu. Lēmumu nenodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas ministrija nav pamatojusi.

Latvijas Ornitoloģijas biedrībā akcentē, ka grozījumi ir pretrunā gan Meža likumā definētajai ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, gan Latvijas meža politikā noteiktajiem mērķiem un principiem. Tāpat biedrības ieskatā, argumentējot grozījumu nepieciešamību no klimata pārmaiņu mazināšanas viedokļa, ZM selektīvi atlasījusi avotus, ignorējot pētījumus, kas ir pretrunā grozījumu mērķim, kā arī sagrozīti atspoguļojusi izmantotajos pētījumos un ziņojumos rakstīto. Arī Latvijas Dabas fonda ieskatā grozījumu pamatojums klimata mērķu sasniegšanā satur dezinformāciju, selektīvi izmantojot faktus un sagrozot informāciju mērķim atbilstošā veidā.

Latvijas Botāniķu biedrība uzskata, ka būtiska galvenās cirtes vecuma samazināšana atstās tiešu negatīvu ietekmi uz meža kā ekosistēmas ilgtspēju, samazinot tajā dzīvotspējīgo sugu daudzveidību, negatīvi ietekmējot mežu un ar tiem saistīto sugu pastāvēšanu ilgtermiņā.

Latvijas Permakultūras biedrība norāda, ka, samazinot galvenās cirtes vecumu priedei līdz 81 gadam, tiks iegūta zemas kvalitātes koksne, vienlaikus apdraudot priedes atjaunošanos, kas jau šobrīd cieš no pārnadžu bojājumiem. Savukārt apsei, samazinot galvenās cirtes vecumu līdz 31 gadam, tiek ignorēts, ka 30 gadu vecumā cērtot šos kokus, faktiski tiek iegūta biomasa.

Tāpat biedrības ieskatā melnalkšņa ciršanas vecuma samazināšana līdz 51 gadam nav ieteicama, jo melnalksnis ir nozīmīga koku suga mitrās ieplakās, kur kailcirtes nevajadzētu veikt, un šādos biotopos atjaunošanās ir ļoti vāja. Savukārt bērza un egles ciršanas vecuma samazinājums biedrības ieskatā ir diskutējams, bet egles bojāšanās riski ir galvenokārt saistīti ar kaitēkļiem, nevis konkrēta vecuma sasniegšanu.

VARAM arī uzsver, ka ZM virzītajos grozījumos iekļautie prognozējamie papildu budžeta ieņēmumi ir ļoti optimistiski, jo, atļaujot cirst būtiski jaunākus kokus, tirgus tikšot pārpludināts ar kokmateriāliem un to cenas būtiski kritīšot. VARAM arī neatbalsta priekšlikumu turpmāk reizi 20 gados neveikt atkārtotu meža inventarizāciju, jo patiesi un ticami dati nevar balstīties tikai uz tālizpētes datiem un noteiktiem algoritmiem.

FM lūdz ZM detalizētāk skaidrot, kā veidosies nodokļu ieņēmumu pieaugums, ko radīs koku ciršanas vecuma samazināšana.

Vairākas organizācijas iebilst arī ZM virzītajiem grozījumiem, kas paredz, ka mežsaimnieciskā darbība, kas atbilst Meža likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā. Tostarp VARAM norāda, ka šis punkts nav juridiski skaidri pamatots un tā būtība nav izskaidrota anotācijā. Ministrijā arī uzsver, ka šāda norma var radīt tiesiskas neskaidrības un apdraudēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzības principu ievērošanu, jo šāds vispārējs apgalvojums esot pretrunā Sugu un biotopu aizsardzības likumam.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības ieskatā šāds punkts ir prettiesisks un faktiski paredz attiecībā uz mežu apsaimniekošanu atcelt Sugu un biotopu aizsardzības likumu un no tā izrietošos normatīvos aktus, bet KM norāda, ka šādi grozījumi varētu ierobežot sabiedrības tiesības apstrīdēt individuālus lēmumus.

Savukārt KEM aicina ZM grozījumos iekļaut jaunu pantu vai panta daļu, kas nosaka pienākumu šo grozījumu piemērošanas rezultātā gūtā papildu finansējuma daļu 2027. un 2028.gadā novirzīt zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora līdz 2030.gadam mērķu sasniegšanai. Tāpat KEM aicina grozījumus papildināt ar aprēķiniem, kā piedāvātie grozījumi ietekmēs ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam un virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā.

Jau ziņots, ka ZM rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem - no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.

Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem - no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem - no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31 gadam.

Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gads.

Plānots arī noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.

Grozījumi arī paredz atteikties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju reizi 20 gados, jo Valsts meža dienests šos datus aktualizē katru gadu. Ministrijā skaidro, ka meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga un par to maksā meža īpašnieks, tostarp par datiem, kuri tiek iegūti teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība un kurus valsts izmanto tikai savām vajadzībām.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Visā Baltijā jau izbūvētas 1500 elektrisko mašīnu uzpildes stacijas (+VIDEO)

15% elektroauto un plug-in hibrīdauto lietotāju Latvijā auto nekad nelādē mājās.

Ekonomika Aicina neizmantotās zemes Baltijā izmantot vērienīgai apmežošanai

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Ekonomika Galvenā valsts notāre pērn ienākumos deklarējusi vairāk nekā 130 000 eiro

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa pērn deklarējusi ienākumus 131 305 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Mežniecības koka ēka Krimuldā izvirzīta arhitektūras balvai (+VIDEO)

Tās turpina industriālās attīstības tradīciju un atgādinot par šī tipa būvju ilglaicīgo un daudzslāņaino devumu mūsdienu kultūrtelpā.

Lasiet arī

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.