Ceļojums uz Urānu: aizraujošs, bet nāvējošs piedzīvojums 54,4 minūtēs

Urāns nav klinšaina planēta kā Zeme; tas ir ledus gigants, līdzīgs Neptūnam. Urāns ir arī vienīgā planēta Saules sistēmā, kas griežas uz sāniem, un tās rotācija ir ļoti ātra - viena diena uz Urāna ilgst tikai 17 Zemes stundas.

Kad kosmosa kuģis sasniegs galamērķi, būs jāpārvar Urāna gredzeni, no kuriem ir 13. Tie nav tik lieli kā Saturna gredzeni. Urāna ārējie gredzeni ir diezgan spilgti, bet iekšējie gredzeni ir tik tikko pamanāmi.

Tuvāk planētai varēs redzēt Urāna zilo atmosfēru. Tomēr īstās problēmas sāksies vēlāk. Urānam nav cietas virsmas, uz kuras nolaisties - tā ir toksisku gāzu bumba ap ledus kodolu.

Urāna atmosfēras augšējos slāņos temperatūra ir -224 °C. No šī brīža kosmosa ceļotājiem būs tikai 54,4 minūtes, lai sasniegtu planētas ledaino kodolu. Aukstums pievienos nepatīkamu smaku, jo augšējos atmosfēras mākoņos ir sērūdeņradis, kas ir toksisks un slikti smaržo.

Tālāk atmosfēra sastāv no 82% ūdeņraža, 15% hēlija un neliela daudzuma metāna, kas piešķir Urānam tā zilo krāsu. Atmosfēra kļūst ļoti blīva, un kosmosa kuģis peldēs tālāk. Temperatūra nedaudz paaugstināsies līdz -208 °C, un apakšējos slāņos tā var sasniegt -153 °C.

Tad laikapstākļi var pasliktināties, līstot dimantu lietum. Urāna atmosfēra ir bagāta ar metānu, kura molekulas sadalās un kristalizējas dimantos zem augsta spiediena.

Bet visļaunākais būs vējš, kas var sasniegt līdz pat 900 km/h. Šis vēja ātrums ir 3,5 reizes lielāks nekā 5. kategorijas viesuļvētra uz Zemes.

Kad spiediens sasniegs 100 reižu lielāku vērtību nekā Zemes atmosfēras spiediens, tas būs drošs signāls, ka misija tuvojas mantijai. Urāna apvalks sastāv no ūdens, amonjaka un metāna ledus. Šī vieta ir tumša un auksta, un spiediens kļūs tik liels, ka tas sagraus iebrucējus, pirms tie sasniegs kodolu.