Zinātnieki atklājuši unikālu mūsu smadzeņu spēju

Nesenā zinātnieku pētījumā tika parādīts, ka, lasot lūpas, mūsu smadzenes aktivizē apgabalus, kas atbildīgi par dzirdamo runu, kas var izklausīties diezgan dīvaini. Tomēr, balstoties uz atklājumiem, zinātnieki ierosināja, ka smadzenes atšifrē no lūpām nolasītus vārdus līdzīgi tam, kā tās apstrādā runāto valodu. "Knowridge" raksta par šo neparasto mehānismu, kas ļauj "klausīties" runu, kuru nevar dzirdēt.

Jaunajā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Current Biology" un kuru vadīja Mičiganas Universitātes psiholoģijas docents Deivids Brangs, pētnieki izmantoja funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (fMRI) un intrakraniālo elektrodu ierakstus, lai pētītu, kā smadzenes integrē vizuālos un dzirdes signālus komunikācijas laikā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka vizuālā informācija, kas iegūta no lūpu lasīšanas, stimulē dzirdes neironus jau pirms skaņa nonāk ausīs, ļaujot precīzāk un efektīvāk saprast runu.

Analizējot datus no veseliem cilvēkiem un pacientiem ar epilepsiju, zinātnieki apstiprināja, ka no lūpām nolasītie vārdi smadzenēs tiek apstrādāti ātrāk nekā runātie vārdi, kas liecina par neparasta prognozēšanas mehānisma klātbūtni mūsu komunikācijas sistēmā. Šī ātrā vizuālo un dzirdes signālu integrācija atvieglo runas izpratni, īpaši trokšņainā vidē, kur dzirdes uztvere vien var nebūt pietiekama, norāda autori.

Šī pētījuma ietekme var būt īpaši svarīga cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Patiesībā, dzirdes traucējumu gadījumā atkarība no vizuāliem signāliem, piemēram, lasīšanas no lūpām, kļūst arvien nozīmīgāka. Brangs uzskata, ka vizuālās runas spēja aktivizēt smadzeņu dzirdes apgabalus kalpo kā kompensācijas mehānisms, kas palīdz uzturēt efektīvu komunikāciju, kad dzirdes uztvere samazinās līdz ar vecumu.

Šis pētījums liecina par tiešas saziņas nozīmīgumu dzirdes problēmu gadījumā, jo vizuālo un dzirdes signālu integrācijai ir izšķiroša loma efektīvā runas uztverē, saka autori.