Rīgas Zoo parādījās roņu mazulis: ko mēs zinām par šiem dzīvniekiem (+VIDEO)

Par patīkamu pārsteigumu parūpējās roņu māte Krista, jo Zoodārza darbiniekus, ierodoties darbā, sagaidīja nevis divi, bet gan trīs ņipru, tumšu acu pāri. Nakti bija piedzimis ronēns - balts, pūkains un apmēram 10 kilogramus smags. Arī acīgākajiem apmeklētājiem jau tagad ir iespējams pamanīt roņu voljērā mazuli, tomēr tas itin veikli prot paslēpties aiz baseina augošajos kadiķu krūmos.

Piecpadsmit gadus vecā mātīte Krista jau ir pieredzējusi mamma, jo šis viņai un 27 gadus vecajam tēviņam Puikam jau ir piektais kopīgais mazulis, tādēļ ronene itin lietišķi no baseina vēro apkārtnē notiekošo, lai neviens aizdomīgs stāvs neparādītos pēcnācēja tuvumā. Bez tam vairākas reizes dienā tā mēdz izstiepties uz sāniem, ļaujot mazulim sātīgi pazīst trekno pienu. Tādēļ arī ronēns patiešām aug nevis pa dienām vai nedēļām, bet burtiski pa stundām. Pēc mēneša mazulis beidz baroties ar pienu un šajā laikā jau sver apmēram 40-50 kilogramus.

Dabā masveida roņu dzemdības vēl nav sākušās, taču Igaunijas salās izvietotajās novērošanas kamerās redzams, ka piekrastē jau atpūšas daudzi roņi, un drīz vien salas tiks nosētas ar baltiem pūku kamoliem. Siltos pavasaros Latvijas piekrastē nonāk novārguši roņu mazuļi. Parasti tas notiek martā un aprīļa sākumā, tādēļ staigājot pa pludmali, jāatceras paņemt suni pavadā, netraucēt ronēnam atpūtu, bet par sastapto dzīvnieku informēt Dabas aizsardzības pārvaldi pa informatīvo tālruni, kas plašāk tiks izziņots, kad tas kļūs aktuāli. Roņu mazuļus, kas guvuši dažādas brūces, DAP inspektori nogādā Rīgas Zooloģiskā dārza karantīnā ārstēšanai. Savukārt gan Rīgas zoodārzā mītošos roņus, gan arī karantīnā nonākušo rehabilitāciju jau daudzus gadus atbalsta Ventspils pilsēta.

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas - pelēkais ronis Halichoerus grypus, pogainais ronis Pusa hispida un plankumainais ronis Pusa vitulina. Visu sugu roņi ir īsteni jūras iemītnieki. Dzīves lielāko daļu roņi pavada ūdenī, kur tie barojas galvenokārt ar zivīm.
Ārpus ūdens – krastā, uz akmeņiem vai ledus – roņi parasti atpūšas, sildās, dzemdē un baro mazuļus.

Pelēkais ronis ir visbiežākais viesis mūsu piekrastē un arī lielākais no trim Baltijas jūras roņu sugām, pieaudzis tēviņš var sasniegt pat trīs metru garumu un svērt līdz 300 kg. Pogainais ronis ir vismazākais no roņiem un mūsdienās sastopams ļoti reti. Plankumainais ronis galvenokārt uzturas Baltijas jūras rietumu daļā un pie mums konstatēts tikai dažas reizes, un ir uzskatāms kā maldu viesis.

Strauja roņu skaita samazināšanās Baltijas jūrā notika 20. gadsimta vidū pārmērīgu medību un jūras piesārņošanas dēļ. Visā Baltijas jūrā bija palikuši vairs tikai daži tūkstoši roņu. Kopš 1990. gadiem, kad šo dzīvnieku medības tika aizliegtas, roņu skaits pieaug. Tomēr tos vēl arvien apdraud vides piesārņojums, kā arī zvejas ierīces, kurās ieķeras un noslīkst roņi. Pelēkais un pogainais ronis kā apdraudētas sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā un Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Roņu attiecības ar cilvēku ir ļoti pretrunīgas – pavasarī krastā atrasts ronēns spēj iežēlināt ikvienu no mums, turpretī pieaugušie roņi bojā zvejas rīkus un tajos iekļuvušās zivis, turklāt ne reti arī paši iet bojā zvejas rīkos. Roņu mazuļiem, ja tie izskatās veselīgi un labi paēduši, palīdzība no cilvēka nav nepieciešama. Visticamāk, ka ronēna mamma barojas jūrā un drīz vien to nāks pabarot.
Tādēļ, ja, pastaigājoties gar jūras piekrasti, savā ceļā sastop apburošo roņa mazuli, pavēro pa gabalu, bet netraucē to.
Palīdzība vajadzīga tikai ļoti vājam vai savainotam mazulim, bet arī tad vienmēr jāsazinās ar Vides valsts dienestu vai Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Roņi ir aizsargājami dzīvnieki un tos aizliegts patvaļīgi pārvietot.