• Vanda,
  • Veneranda,
  • Venija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī skatāma izstāde (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti / Vēsturiskie
VS.LV 12:39, 30.05.2025


Altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna.


Šobrīd Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis ir pašsaprotama Jelgavas panorāmas dominante.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī skatāma izstāde, kas veltīta Torņa atjaunošanai. Jelgavas pilsētas augstākā un vecākā mūra celtne, ar vairāk kā 400 gadu senu vēsturi, tika atjaunota un pirms 15 gadiem vēra durvis apmeklētājiem. Šeit mājvietu radis Jelgavas reģionālais tūrisma Informācijas centrs, pilsētas vēstures ekspozīcijas, konferenču zāle, izstāžu zāle, skatu laukums, no kura paveras pilsētas panorāma, kā arī restorāns ar burvīgu interjeru. Kopš Torņa atvēršanas tajā, iegādājoties biļeti, paviesojušies 431 434 apmeklētāji, taču šim iespaidīgajam skaitlim papildus jāpieskaita arī restorāna viesi, konferenču un semināru dalībnieki, oficiālās delegācijas, kā arī izstāžu kuratori un mākslinieki, kuri ieejas biļetes neiegādājas.

Jelgavas reģionālā tūrisma centra (JRTC) veidotajā izstādē "Atjaunotajam Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornim - 15" skatāmas foto liecības un pieredzes stāsti par Torņa vēsturi, atjaunošanu, darbības pirmsākumiem un tajā iesaistītajām personībām. Ar savām atmiņām un pieredzes stāstiem dalījušies torņa vēstures izpētes un atjaunošanas procesā nozīmīgi cilvēki. Viņu vidū ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un grāmatas "Versija par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu" autors Ojārs Spārītis, Torņa atjaunošanas darbu pirmsākuma virzītājs un organizētājs, kā arī pēc atmodas atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Paulis Rēvelis, Torņa atjaunošanas projekta autors arhitekts Artūrs Lapiņš, atjaunošanas projekta vadītāja Ilga Līvmane, Jelgavas reģionālā tūrisma centra pirmā vadītāja Anda Iljina un Tūrisma informācijas nodaļas izveidotāja Vita Ziemele, kā arī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase un Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.

JRTC Torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere atzīst: "Šobrīd Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis ir pašsaprotama Jelgavas panorāmas dominante un viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Jelgavā, taču tā atjaunošana no kara postījumiem un pēc padomju okupācijas aizmirstības nenotika nedz vienā dienā, nedz pati no sevis. Vērienīgajā un laikietilpīgajā rekonstrukcijas procesā piedalījās dažādu jomu pārstāvji. Tie bija cilvēki, kurus vienoja pārliecība, ka ir svarīgi saglabāt mūsu kultūrvēstures mantojumu, vienlaikus to veidojot par Jelgavas attīstības un izaugsmes simbolu."

Izstāde izvietota Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa kāpņu laukumos un ir apskatāma, iegādājoties ieejas biļeti tornī. Izstāde apmeklētājiem pieejama līdz 31.decembrim.

Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca bija senākais dievnams un senākā mūra ēka Jelgavā. Pēc izpostīšanas Otrā pasaules karā saglabāts vienīgi Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ierīkots tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas, skatu laukums 9. stāvā un restorāns. Arheoloģisko izrakumu laikā torņa austrumu pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu, un atsegti oriģinālie baznīcas ārsienu mūri. Atrodas Akadēmijas ielā 1, Jelgavā.

Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1522. gadā tagadējā Sv. Trīsvienības baznīcas torņa vietā atradusies neliela koka katoļu baznīca. Neilgi pēc tam, kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par vienu no savām rezidencēm un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1574. gadā viņš blakus vecajai baznīcai lika celt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei, par kura autoru tiek uzskatīts holandiešu būvmeistars Joriss Jorisons Frēze. Baznīcas pulkstenis un zvani tika izgatavoti 1575. gadā. Valsts sadalīšanas, Polijas-Zviedrijas kara un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā un iesvētīja 1615. gada 25. maijā. Baznīcas altāri 1641. gadā dāvināja hercoga Frīdriha sieva Pomerānijas princese Elizabete Magdalēna. Hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā 1686.—1688. gadā pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvēja baznīcas torni, kas slējās 49,68 metru augstumā un bija augstākā celtne visā hercogistē. 1862. gadā arhitekta Emīla Strausa vadībā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 metrus un tā bija augstākā celtne pirmskara Jelgavā.

Jelgavas kaujas laikā pēc 1944. gada 27. jūlija PSRS aviācijas uzlidojuma Jelgavas Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca nodega un vairs netika atjaunota. 1954. gadā Padomju armijas sapieri uzspridzināja baznīcas altāra daļu, bet vēlāk nojauca arī atlikušos baznīcas mūrus, militārajām vajadzībām kā augstāko ēku pilsētā atstājot vienīgi torni.

1958. gadā pēc pilsētas galvenā arhitekta Ādolfa Krūmiņa iniciatīvas uzsāka torņa remontu, kura laikā atjaunoja tā apmetumu, izveidoja kāpnes un salaboja jumta segumu, virsotnē ierīkojot skatu laukumu tūristiem. 1969. gada 29. decembrī ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu Nr. 595. torni iekļāva republikas nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

1993. gadā baznīcas torni nodeva pašvaldībai, kas 1994. gadā izstrādāja tā atjaunošanas projektu, sākotnēji paredzot tur izvietot Jelgavas dzimtsarakstu nodaļu, tūrisma informācijas centru un suvenīru veikalu. 1998. gadā torni iekļāva Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli. 2004. gadā torni pārsedza ar stikla jumtu.

No 2009. līdz 2010. gadam torni pārbūvēja, tajā ierīkojot tūrisma un kultūrizglītības centru. 2011. gadā priekšlaukuma vidū atklāja tēlnieka Jāņa Aivara Karlova veidoto akmens skulptūru-strūklaku "Trīsvienība". Pašreizējais torņa augstums ir 50,17 metri, un tam saglabāta Martina Knoha veidotā sākotnējā forma.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Kurzemes motoentuziasti atjauno vecos agregātus (+VIDEO)

“Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni".

Interesanti fakti Otrdien brīžiem līs, vietām dārdēs pērkons

Otrdien gan naktī, gan dienā Latvijā būs lietus mākoņi, vietām līs stipri un dārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Interesanti fakti Septembra beigās Latvijā iespējamas salnas

Septembra beigās pirmo reizi kopš augusta gaisa temperatūra Latvijā noslīdēs zem normas un vairākās naktīs iespējama salna, liecina pašreizējās laika prognozes.

Lasiet arī

Veselība Psihiatrs iesaka, kā tikt galā ar Latvijas skolu (+VIDEO)

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi.

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Kultūra Latviešu grāvējfilma «Tumšzilais evaņģēlijs» - jau šāgada oktobrī (+VIDEO)

Kinolente solās piedāvāt autentisku un neizskaistinātu ieskatu šajā laikmetā.