Atzīmēs gaišreģa Finka jubileju (+VIDEO)

25.jūnijā 17.00 Rīgā, Dzirnavu ielā 73 grāmatu apgāda "Jumava" telpās atzīmēs Latvijas ietekmīgākā gaišreģa un fotogrāfa Eižena Finka 140 gadadienu.

1885.gada 25.jūnijā romu amatnieka Johana Finka un viņa sievas vidzemnieces Līzes Braunas ģimenē piedzima nākamais pareģis Eižens Finks.

Izcilais pareģis vēl krievu okupācijas gados paredzēja, ka Latvija atgūs brīvību, kad gadi no abām pusēm rakstīsies vienādi. To mēs piedzīvojam 1991.gadā - Latvija kļuva brīva un 2002.gadā saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.

Lai Finks savā 140.gadadienā tiktu godināts, "Jumava" atver grāmatu "Finks un Sargeņģelis. Gaišreģis". Grāmatas autori Juris Visockis un Pāvils Raudonis izdod jau otro grāmatu par Eiženu Finku.

Grāmatas autors Pāvils Raudonis saka: "Eiropā ir bijuši daudzi pareģi, bet mūsu Latvijas Finks ne tikai pareģoja, bet mēs pieredzējām, ka viņa lielie pareģojumi piepildījās."

Juris Visockis atzīmē, ka otrā grāmata veltīta tam Finka dzīves posmam, kad spilgti izpaudās viņa talanti. 1922.gadā pēc Pirmā pasaules kara Eižens Finks atgriezās Rīgā. Līdz 1941.gada deportācijām viņš piedzīvoja Latvijas brīvvalsts zelta gadus. Finks tikās ar daudzām tālaika slavenībām - Emīliju Benjamiņu, Kārli Ulmani, Aleksandru Grīnu u. c., viņa salonu apmeklēja tūkstošiem laikabiedru, kas ar saviem stāstiem veidoja Rīgas leģendārā gaišreģa tēlu.

Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš par grāmatu teicis šādi: "Laiks starp diviem pasaules kariem ir īpašs Latvijas vēsturē. Tas bija mūsu nacionālās atmodas laiks, lielu politisku satricinājumu laiks, garīgo, māksliniecisko un arī ezoterisko meklējumu laiks, kurā mijās milzīgas nākotnes cerības ar nedrošību. Un ir ļoti interesanti uz šo laiku paskatīties caur neordināras personības - fotomākslinieka un gaišreģa Eižena Finka - dzīves prizmu (..) Grāmata ir gana subjektīva autoru versija par cilvēku un notikumiem, bet tādēļ vēl jo vairāk uzrunā lasītāju. Grāmata, gluži kā viņa fotogrāfijas, iemūžina Eižena Finka pasauli, kas šķiet zudusi, tomēr dīvainā kārtā - vēl arvien tuva."

Romāns balstās uz tālaika preses materiāliem.

Kā dzimšanas vieta viņa dokumentos bija norādīts vilciens Viļņa - Žitomira, savukārt Latvijas Republikas pasē 1922. gadā ierakstīts, ka Eižens Finks Jāņa dēls ir Limbažos dzimis latvietis. Pēc vecāku nāves viņu uzaudzināja kāda Valmieras apriņķī dzīvojoša latviešu ģimene. Viņa patēvam paticis iedzert un pamāte viņam nav pievērsusi īpaši daudz uzmanības. Astoņu gadu vecumā viņš sāka apmeklēt skolu, 13 gadu vecumā piepildījies viņa pirmais pareģojums par kāda jauna cilvēka noslīkšanu Gaujā pie Valmieras. Bez dzimtās čigānu un latviešu valodas apguvis arī vācu, krievu un poļu valodu.

Jaunībā Finks bija ceļojoša cirka mākslinieks, taču pēc neveiksmīga kritiena arēnā bija spiests to pārtraukt. Strādāja par mācekli pie Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalva un apguva tolaik jauno fotografēšanas prasmi. 1909. gadā viņš apmetās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā un atvēra savu fotodarbnīcu Kalnciema ielā Āgenskalnā, vēlāk koka namā Maskavas ielā 173 Maskavas forštatē, kur nodarbojās arī ar zīlēšanu. 1911. gadā tika izdota viņa grāmata "Sapņu tulks" ar apmēram 6000 sapņu skaidrojumiem. 1912. gadā Finks apprecējās ar Annu Dreimani un viņu ģimenē piedzima divi bērni Rita un Klaudijs.

Pirmā pasaules kara laikā Finks pārcēlās uz Petrogradu, tad uz Harkivu, kur turpināja nodarboties ar fotografēšanu un pareģošanu. 1918. gadā viņš it kā esot strādājis Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valsts kancelejā.

1922. gadā viņš atgriezās Rīgā un 1928. gadā atvēra fotodarbnīcu Kaļķu ielā 12 un savā salonā pieņēma daudzus turīgus Rīgas pilsoņus, kas vēlējas uzzināt savu nākotni. Viņa slava pieauga pēc Zigfrīda Annas Meirovica un Jāņa Čakstes nāves apstākļu pareģošanas. Rīgas krievu avīze «Сегодня» regulāri publicēja Finka paredzējumus, bet "Jaunākās Ziņas" par viņu rakstīja kā par lētticīgu ļautiņu krāpēju un šarlatānu. Nesaskaņas ģimenē noveda pie Finka laulības šķiršanas 1932. gadā un viņš pārvācās dzīvot uz Raiņa bulvāri 3.

Finka fotosalonu apmeklējuši arī dažādu vēstniecību darbinieki. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš pareģoja, ka nākamgad, kad ziedēs liepas, Rīgā soļos jau cita armija. Tika safabricēta lieta, viņu apcietināja kā vācu militārā izlūkdienesta rezidentu un tiesāja. Tiesā viņam inkriminēja pretpadomju aģitāciju un spiegošanu, jo:

"Fotostudijas īpašnieks Jevgēņijs Finks tās aizsegā nodarbojās ar hiromantiju un, būdams naidīgi noskaņots pret PSRS, zīlēt atnākušajām personām cildināja Hitleru un hitlerismu, veica provakatorisku darbību, mudinot izbraukt uz Vāciju, savā sakāvnieciskajā aģitācijā apgalvoja, ka neizbēgamajā karā starp Vāciju un PSRS, Vācija uzvarēs neilgā laikā" un piesprieda nāvessodu nošaujot, vēlāk to aizstāja ar 8 gadiem brīvības atņemšanas. 1941. gada 14. jūnijā viņu deportēja uz KPFSR. Arī GULAG soda nometnē viņš esot turpinājis nodarboties ar zīlēšanu un tādēļ izdzīvojis. 1951. vai 1953. gadā atgriezās Latvijā pie bijušās sievas Annas. Pazīstamākais E. Finka pareģojums bija par lielām pārmaiņām gadā, kas lasāms vienādi no abām pusēm. Tas ir 1991. gads, kad Latvija atguva neatkarību. Dažādos dzīvokļos Finku slepus apmeklēja liels daudzums cilvēku. Viņš miris no smadzeņu triekas 1958. gada 6. februārī Maskavas forštatē un apglabāts Pokrova kapos.