Dabas muzejs iegādājies 1863.gadā Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu

­Fragments no 5,2 kilogramus smagā Biržu jeb Leimaņu meteorīta, kas 1863.gada 2.jūnijā nokrita tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, ir pirmais Latvijas meteorīta paraugs, kas tiks glabāts muzejā. Tas ir 2,95 centimetrus garš, 1,99 centimetrus plats, 0,29 centimetrus augsts un sver 4,46 gramus.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par "Ebay" pārdošanā esošu Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu piesaistīja LNDM interesi, jo zināmi vien daži Latvijā nokritušu meteorītu gadījumi. No sludinājumā paustās informācijas, tostarp fotogrāfijām, neesot radušās bažas, un muzejs nolēmis meteorīta fragmentu iegādāties.

Muzeja pārstāve Šķiņķe aģentūrai LETA skaidroja, ka par konkrēto tirgotāju bijušas labas atsauksmes, turklāt meteorītu fragmentus no viņa bija iegādājušies arī citi muzeji visā pasaulē. Pirms pirkuma izdarīšanas muzeja eksperti salīdzinājuši iegādājamā meteorīta fragmenta fotoattēlus ar citiem zināmajiem šī paša meteorīta fragmentiem un konstatējuši, ka tie atbilst.

Pirkums ar sūtīšanu un pārējiem saistītajiem izdevumiem NDM kopumā izmaksājis 836 eiro.

Šā gada februārī TV3 raidījums "900 sekundes" vēstīja, ka gabaliņu no reiz Latvijā nokritušā Biržu meteorīta pārdošanā izlicis kāds meteorītu kolekcionārs ASV. Meteorītu muzeja saimnieks Kārlis Bērziņš Latvijā bija izteicies, ka būtu svarīgi izmantot iespēju pārdošanā esošo meteorīta fragmentu atgūt, lai tas būtu apskatāms savā izcelsmes valstī.

Pēc Bērziņa stāstītā TV3, Biržu meteorīta liktenis bijis līdzīgs kā pārējiem trīs Latvijā nokritušajiem zināmajiem meteorītiem - to izveda ārpus Latvijas, tas tika sazāģēts un nonāca dažādu ārvalstu muzeju, pētnieku un privātkolekcionāru rokās. Bērziņš aicināja atsaukties cilvēkus, kuri būtu gatavi palīdzēt šī meteorīta fragmenta atpirkšanā. Tā cena bija noteikta 600 ASV dolāru (šobrīd ap 513 eiro).

Kā aģentūru LETA informēja Šķiņķe, jaunais ieguvums ir vērtīgs papildinājums LNDM meteorītu kolekcijai, kurā līdz šim glabājās deviņi paraugi no Argentīnas, ASV, Polijas un Krievijas. Daži no tiem apskatāmi muzeja ekspozīcijā "Dinamiskā ģeoloģija un ieži".

Meteorīti ir Saules sistēmas mazie ķermeņi, kas no starpplanētu telpas nokrīt uz Zemes vai cita debess ķermeņa. Uzskata, ka meteorīti ir asteroīdu šķembas. To izmēri ir dažādi - no dažiem milimetriem līdz vairākiem metriem, bet masa - no dažiem gramiem līdz pat desmitiem tonnu. Pēc ķīmiskā sastāva izšķir akmens, dzelzs un dzelzs-akmens meteorītus, tomēr lielākā daļa ir akmens meteorīti.

Saskaņā ar LNDM sniegto informāciju, Latvijā zināmi četri meteorītu krišanas gadījumi - 1820.gadā Līksnā, 1863.gadā Biržos pie Jēkabpils, 1864.gadā Neretā un 1890.gadā Baldonē pie Misas. Visi četri meteorīti ir akmens meteorīti ar masu no pieciem līdz 16 kilogramiem. To krišanu novērojuši aculiecinieki, kas dzirdējuši spēcīgu troksni un divos gadījumos redzējuši nokrītam pašu meteorītu.

Ik gadu 30.jūnijā, Starptautiskajā Asteroīdu dienā, daudzviet pasaulē tiek aktualizēta asteroīdu draudu problemātika un skaidrota asteroīdu izpētes nozīmība cilvēces drošības risku mazināšanai un novēršanai.