Baleta izrāde veltīta latviešu baleta zvaigznei Janīnai Pankratei (+VIDEO)

Janīna Pankrate (1924-1997) bija viena no vadošām baleta solistēm Latvijas Nacionālā operas un baleta teātrī, kuras spilgtais, savdabīgais, ugunīga temperamenta piepildītais talants sagādāja viņai plašu popularitāti un nedalītu skatītāju atzinību.

20.novembrī plkst.15 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē, godinot leģendāro latviešu baleta solisti, pedagoģi un horeogrāfi Janīnu Pankrati un, atzīmējot viņas 100.jubileju, kura tiks atzīmēta 2024.gada 24.janvārī, Starptautiskais Baltijas baleta festivāls un Latvijas Profesionālā baleta asociācija aicina uz koncertizrādi "Latvijas baleta leģendai Janīnai Pankratei - 100! Vakar, šodien, rīt…".

"Lai atspoguļotu mākslinieces ieguldījumu dejas attīstībā 20.gadsimtā un atklātu viņas daudzveidīgās darbības inovatīvo dinamisko raksturu, Latvijas Profesionāla baleta asociācija ir iecerējusi šo koncertizrādi. Iedvesmojoties no mākslinieces savulaik nepārspējamā temperamenta, enerģijas un, atspoguļojot viņas darbības dažādās šķautnes, esam iecerējuši atklāt mākslinieces daiļrades stāstu caur deju, vokālu, video un fotomateriāliem," atklāj koncertizrādes veidotāji.

Vērienīgajā koncertizrādē piedalīsies Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas horeogrāfi, Rīgas Baleta skolas audzēkņi, "Grande Ballet studio", Tukuma deju skolas "Demo", kā arī "RiGA CiTY JAZZ dance" dejotāji, kā arī dziedātāji Anta Jankovska, Nauris Indzeris un Helēna Laukmane. Koncertizrādes stāstu papildinās īpaši šim notikumam veidoti video un fotomateriāli.

Koncerta programmā iekļauti spilgtākie J. Pankrates veidoto horeogrāfiju atjaunojumi (fragments no baleta "Kamēliju dāma", Im. Kalniņa miniatūra "Pūt, vējiņi", B. Bartoks "Brīnišķīgais mandarīns" u.c.), savukārt operetes žanra noskaņas nodrošinās fragmenti no ievērojamākām operetēm Antas Jankovskas Naura Indzera, Helēnas Laukmanes, izpildījumā. Koncertizrādes stāstā iekļausies īpaši šim notikumam veidoti video un foto materiāli.

Kā horeogrāfe J. Pankrate bija pretrunīga personība. Līdz despotismam prasīga pret citiem un pret sevi – radoša darba ietvaros. Sadzīves saskarsmē – līdz pašaizliedzībai un bezgalīgai upurēties spējai. Savā baletdejotājas mūžā J. Pankrate nodejoja 30 skaistas lomas un 1965. gadā – pašā slavas zenītā – atstāja skatuvi, lai turpmāk mirdzētu citā, mākslas speciālistu mazāk apbrīnotā vietā – Rīgas Operetes teātrī, līdztekus lielu vērību piegriezdama aktiera meistarībai baletā, ko ilgus gadus RHV mācīja to topošajiem dejotājiem.