Priekšlikumiem par atteikšanos no programmām krievu valodā trūkst pamatojuma

"Mūsuprāt, akūti trūkst pamatojums un informācija par šo izmaiņu nepieciešamību. (..) Šobrīd mēs neredzam argumentētu pamatojumu šādu izmaiņu ieviešanai," teica Rubenis.

Rubenis pauda, ka, viņuprāt, vispirms ir jāsāk ar mērķa definēšanu, kā arī kopējā ieguvuma un ietekmes uz mediju vidi novērtēšanu.

Pēc asociācijas aplēsēm pāreja uz reklāmu tikai latviešu valodā būtu ar negatīvu ietekmi. Liela daļa reklāmdevēju meklētu citus ceļus, kā sasniegt krievvalodīgo auditoriju, un tas Latvijā reģistrētajiem plašsaziņas līdzekļiem nestu zaudējumus.

"Kā mēs zinām, mediju ieņēmumi no reklāmas iet roku rokā ar satura ražošanu. Ja samazinās reklāmas ieņēmumi, automātiski samazinās arī mediju spēja ražot saturu, ziņas, raidījumus. Tas būtiski ietekmētu Latvijā saražoto elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura apjomu, jo no reklāmas ieņēmumiem, kas tiek saņemti no reklāmas krievu valodā, bieži vien tiek finansēta arī satura ražošana programmās, kas raida latviešu valodā," teica Rubenis.

Arī jautājumā par licencēm būtu jāskatās uz kopējo ieguvumu vai zaudējumu mediju videi, uzskata Rubenis.

Šobrīd asociācijai trūkst izsvērtas informācijas par šādu izmaiņu ieviešanas nepieciešamību, mērķiem un ietekmi uz mediju un reklāmas vidēm kopumā.

Aģentūra LETA vaicāja arī "EHR grupas" viedokli. Kompānijas pārstāve Ina Iknere informēja, ka uzņēmums pievienojas asociācijas viedoklim.

Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tuvākajā laikā plāno Saeimā iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar radio apraides tiesību piešķiršanu un valodu lietojumu radio izvietotajās reklāmās, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputātiem pauda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

NEPLP pārstāvji deputātiem prezentēja savā rīcībā esošus datus par mediju patēriņa paradumiem iedzīvotāju vidū, tostarp atsevišķi aplūkojot mazākumtautību un jauniešu grupu.

NEPLP secināja, ka latviešu un mazākumtautību mediju lietošanas paradumi atšķiras, taču ne tik būtiski, kā bieži tiek uzskatīts. Piemēram, tēmas, kas interesē latviešus un mazākumtautības, būtiski neatšķiras. Valodas ziņā mazākumtautības labprātāk izvēlas lietot saturu krievu valodā, tomēr patērē izklaides saturu arī latviešu valodā. Savukārt attiecībā uz uzticēšanos secināts, ka mazākumtautības mazāk uzticas centralizētajiem medijiem, bet vairāk uzticas lokālai vai reģionālai informācijai.

Vienlaikus NEPLP saskata arī, mediju uzrauga ieskatā, ļoti satraucošu tendenci - mazākumtautību jauniešu vidū aug pieprasījums pēc satura krievu valodā. Pēdējā gada laikā interese patērēt Latvijā veidotu mediju saturu krievu valodā mazākumtautību jauniešu vidū ir palielinājusies no 58% 2022.gadā līdz 65% pērn.

Lai vairotu latviešu valodu medijos, NEPLP iecerējusi rosināt divus priekšlikumus: Latvijas elektronisko mediju programmās atļaut reklāmu tikai latviešu valodā, bet jaunas Latvijas radio programmu apraides atļaujas izsniegt tikai apraidei latviešu valodā.

Āboliņš skaidroja, ka katrai radiostacijai ir jāizņem jauna licence ik pēc astoņiem gadiem. Tā kā katra to ir izņēmusi savā laikā, tad arī atjaunošana notiek dažādos laikos. Tādējādi pāreja uz vairāk latviski raidošām programmām būtu pakāpeniska. Vienlaikus Āboliņš uzsvēra, ka priekšlikums par valodu neattiecas uz dziesmām, kas tiek atskaņotas radio.