Pirms postošā ugunsgrēka 2019.gadā Parīzes Dievmātes katedrāle bija viena no tūristu visvairāk apmeklētajiem objektiem Eiropā. Pēc tam, kad 7.-8.decembrī tajā atsāksies tūristu uzņemšana, gaidāms, ka gada laikā to apmeklēs 14-15 miljoni cilvēku.
Iepriekš Parīzes Dievmātes katedrālē ieeja bija bezmaksas, lai gan, piemēram, Londonas Svētā Pāvila katedrālē ieejas maksa ir 25 mārciņas (nepilni 30 eiro), bet Milānas Domā tiem, kas dievnamu neapmeklē lūgšanu dēļ, ir jāmaksā vismaz desmit eiro.
Francijas kultūras ministre Rašida Dati ir ierosinājusi noteikt piecu eiro ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē, lēšot, ka gadā varētu iekasēt 75 miljonus eiro, kas ļautu uzturēt Francijas reliģiskā mantojuma vietas. Savukārt arhibīskaps Ēriks de Mulēns-Bufo ministres ierosinājumu raksturojis kā baznīcas funkciju nodevību.
Dati aizstāv savu ierosinājumu, norādot, ka valstī sliktā stāvoklī vai pat uz sabrukuma robežas ir gandrīz 4000 aizsargāto reliģisko celtņu.
Ministre atzina, ka viņas ierosinājums ir izraisījis debates, taču uzsvēra, ka ieejas maksa palīdzētu glābt "lielu daļu mūsu mantojuma", un aicināja baznīcas līderus sadarboties ar valdību.
"Man nav nekāda nodoma komercializēt mūsu reliģisko mantojumu," Dati teica bīskapiem.
Savukārt Francijas Bīskapu konferences (CEF) prezidents Mulēns-Bufo norādījis, ka baznīcas vienmēr bijušas atvērtas visiem, bet ieejas maksas prasīšana būtu "to sākotnējās funkcijas nodevība". Bīskapi sola aizstāvēt dievnamu brīvu pieejamību.
Francijai ir vairāk nekā 100 000 reliģiskā mantojuma vietu, taču mazām pašvaldībām to uzturēšana ir finansiāli nepanesams slogs.
Valstij pieder visas reliģiskās ēkas, kas celtas līdz 1905.gadam, kad baznīca tika nolīta no valsts, bet jaunākas celtnes pieder baznīcai.
No Francijas 149 katedrālēm tikai četras pieder diecēzēm. Valstij pieder 87 katedrāles, bet 52 pieder pašvaldībām, liecina CEF pirmdien publicētie dati.
2019.gada 15.aprīļa vakarā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas. Sagāzās arī smaile, kas ir būtiska katedrāles aprišu iezīme.
Katedrāles atjaunošana, kas izmaksāja gandrīz 700 miljonus eiro, ilga piecus gadus. To plānots atkal atvērt apmeklētājiem 7.decembrī.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri