Nav zināms, cik lielus zaudējumus varētu radīt Operas slēgšana

Ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir būtisks avots arī ikdienas izdevumu segšanai. Lielajā zālē tiek spēlētas vidēji 15 līdz 16 izrādes mēnesī, līdz ar ko ierobežojumu dēļ netiks nospēlētas apmēram 30 izrādes.

Šī situācija negatīvi ietekmēs operas finanšu rādītājus 2026.gadā, prognozē Voldiņš, atturoties nosaukt precīzākas zaudējumu aplēses. Iespējamos risinājumus plānots pārrunāt ar Kultūras ministriju (KM) gada pārskata sanāksmē.

Taujāts, vai izrāžu norisi iespējams pārcelt uz citu vietu, Voldiņš norādīja, ka operas skatuves izmēra, scenogrāfijas un specifikas dēļ ir ļoti ierobežots izrāžu skaits, kuras vispār būtu iespējams pārcelt uz citām norises vietām. Tas prasītu arī papildu pielāgojumus gan pašām izrādēm, gan norises vietām.

Vienlaikus operas darbiniekiem netiks piemērota dīkstāve - aprīlī un maijā notiks 2026./2027.gada jauniestudējumu mēģinājumi, kā arī viesizrādes Igaunijas un Lietuvas Nacionālajās operās.

Biļetes uz 2026.gada aprīļa un maija izrādēm vēl nebija nonākušas tirdzniecībā, tāpēc nav tādu skatītāju, kuriem būtu veicama naudas atmaksa.

Kā vēstīts, TV3 raidījums "Nekā personīga" 15.jūnijā ziņoja, ka laikā neizstrādātu pārbūves noteikumu dēļ LNOB uz vairākiem mēnešiem nāksies slēgt.

Voldiņš raidījumam norādīja, ka LNOB jāmaina inženiertehniskie tīkli un vadi. Darbi bijuši ieplānoti jau sen, lai tos varētu paveikt vasarās, kad izrādes nenotiek. Taču ierēdņi, pēc Voldiņa teiktā, vairāk nekā gadu saskaņojuši iepirkumu noteikumus, un tagad darbu beigu termiņš jau strauji tuvojas, kā rezultātā uz vairākiem mēnešiem operas darbs tomēr būs jāaptur.

KM aģentūrai LETA norādīja, ka par šo situāciju LNOB ministriju informēja samērā nesen un ministrija ir lūgusi sagatavot detalizētu un precizētu informāciju, ko izskatīs gaidāmajā sanāksmē.

Vienlaikus KM norāda, ka šajā laika periodā LNOB darbs būtu jāplāno tā, lai mākslinieki būtu nodarbināti un publikai vismaz daļējā apmērā būtu pieejams LNOB piedāvājums citās norises vietās.

Daļa no operas ēkas rekonstrukcijas projektā paredzētā finansiālā ieguldījuma nāk no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Par ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu administrēšanu atbildīgās iestādes Latvijā Centrālās finanšu un līguma aģentūras (CFLA) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste aģentūrai LETA uzsvēra, ka iestāde nav saskaņojusi vai izvērtējusi nekādus dokumentus saistībā ar darbu veikšanu, kas varētu būt par pamatu projekta realizācijas aizkavēšanai.

Projektu atlasi šajā Atveseļošanās fonda (AF) programmā veic Ekonomikas ministrija (EM) un KM, atklāja Luste.

Viņa arī informēja, ka projekta iesniegumu LNOB iesniedza EM 2023.gada 20.oktobrī, bet tā paša gada 5.decembrī opera veica nepieciešamos precizējumus atbilstoši EM nosacījumiem. Savukārt 2023.gada 20.decembrī EM projektu apstiprināja.

Tā kā šajā AF programmā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs līgumu slēdz ar CFLA pēc tam, kad projekts ir apstiprināts, 2024.gada 5.janvārī ir parakstīts līgums par projekta īstenošanu.

Pēc CFLA rīcībā esošās informācijas projekta īstenošanas gaitu ir ietekmējis tas, ka tika grozīti šīs AF programmas nosacījumi Ministru kabineta 443.noteikumos par energoefektivitātes uzlabošanu valsts un vēsturisko ēku sektorā.

LNOB vēsturiskajā namā plānots īstenot energoefektivitātes pasākumus 12,1 miljona eiro apmērā. Šī būs lielākā investīcija LNOB ēkā kopš rekonstrukcijas 1990.gadu sākumā. No kopējās summas 11,6 miljoni eiro finansēti no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna. Projektā ieguldīs arī LNOB pašu līdzekļus.

LNOB ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc īpašu vērību rekonstrukcijas procesā pievērsīs energoefektivitātes pasākumu īstenošanai atbilstoši mākslinieciski tehniskās izpētes ieteikumiem, tai skaitā veicot arī atsevišķu telpu interjera atjaunošanu atbilstoši nepieciešamībai.