• Vanda,
  • Veneranda,
  • Venija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rubenis brīdina: Neapdomīgi lēmumi par izdienas pensijām apdraudēs kultūru

Teksta izmērs Aa Aa
Kultūra
LETA 08:58, 05.09.2025


Bez padziļinātām diskusijām par izdienas pensiju izmaiņām nevajadzētu pieņemt karstgalvīgus lēmumus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.


Foto: LETA

Rubenis norādīja, ka par visu var runāt un vienoties, un ir arī saprotama vēlme mazināt valsts izdevumus, taču, ja ir plānots māksliniekus izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka, ir jāpārskata ienākumu līmenis kultūras darbiniekiem kopumā.

LTDS valdes priekšsēdētājs pieminēja, ka baletā jau patlaban ir grūti piesaistīt profesionālus dejotājus, jo sevi cienošs vīrietis, kuram ir dotības un kurš saprot baleta vērtību, nestrādās šajā profesijā, kura nedod iespējas ne uzturēt, nedz arī nodrošināt savu ģimeni. Tāpat Rubenis vērsa uzmanību, ka reti kurš baleta mākslinieks nodarbinātības laikā var domāt par citu izglītību.

Viņa novērojumi liecina, ka tie dejotāji, kuri ir domājuši par izglītību citā nozarē, ir savlaicīgi aizgājuši no profesijas. Runājot par priekšlikumu nodrošināt kultūras nozares darbiniekiem pārkvalifikāciju citā profesijā, LTDS valdes priekšsēdētājs aicināja ņemt vērā arī to, ka nereti tam šķērslis ir tieši profesijā sabojātā veselība.

Viņaprāt, ieviešot izmaiņas izdienas pensiju saņēmēju lokā, jānodrošina, ka mākslinieki saņem tādu atalgojumu, no kura ir iespējams atlicināt arī vecumdienām. Rubenis uzsvēra, ka Latvija ir maza, un paļauties uz to, ka teātri no biļešu ieņēmumiem ar auditoriju, kas samazinās, varēs nodrošināt māksliniekiem lielākas algas, ir riskanti.

LTDS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir svarīgi, lai, piemēram, bērni, kuri nolemj stāties baletskolā un visu dzīvi pavadīt uz puantēm, tostarp brīvdienās trenēt savu ķermeni, zinātu, ka viņiem būs laba alga, no kuras varēs atlicināt vecumdienām. Tad tas būtu viņu personīgais lēmums, uzskata Rubenis.

Viņš arī norādīja, ka patlaban mākslinieki sabiedrības redzeslokā tiek izvirzīti kā galvenie kaitnieki. Par citām grupām nenotiekot plašas diskusijas, runa esot vien par māksliniekiem. LTDS valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka sociālajos medijos parādās jautājumi, kāpēc māksliniekiem izdienas pensijas ir vajadzīgas un ka kultūras darbinieku devumu nevienam īsti nevajag. Rubenis retoriski jautāja, ko tad "īsti mums visiem vajag".

Viņaprāt, patlaban Valsts kancelejas priekšlikums ir apšaubāmi paskaidrots sabiedrībai. Rubeņa ieskatā, ir skrupulozi jāizdiskutē par katru profesiju, kuras pārstāvjiem ir paredzēta izdienas pensija, un tikai tad jāpieņem lēmumi. LTDS valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka izdienas pensijas varbūt nav labākais "burkāns", ar ko iemānīt jebkurā profesijā, taču tādā gadījumā ir vajadzīga citādāka domāšana.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, patlaban Latvijā izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki, veidojot 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761 eiro bruto. Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro, no tā mākslinieku izdienas pensijām nepieciešami 1,8 miljoni eiro, kas ir 1,5% no kopējām izmaksām.

Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus, paredzot speciālo pensiju, diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus, paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā, kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba vai dienesta pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.

Par Valsts kancelejas rosinātajām izmaiņām vēl paredzētas tālākas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumu pieņems parlamentārieši. Tostarp KM tiek paredzēta iespēja izstrādāt alternatīvu piedāvājumu attiecībā uz atsevišķām mākslinieku profesijām.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) iepriekš uzsvēra, ka, izpildot valdības doto uzdevumu un izstrādājot izmaiņas izdienas pensiju sistēmā kultūras nozarē strādājošajiem, KM ņems vērā nozarē strādājošo darba specifiku un profesionālo spēju zudumu.

Viņasprāt, ir svarīgi, lai kultūras nozarē strādājošie turpina saņemt tiem nepieciešamo sociālo aizsardzību, lai Latvijas kultūras organizācijas nezaudētu kvalificētus darbiniekus un netiktu ietekmēta nedz kultūras pieejamība valstī, nedz Latvijas pārstāvniecība starptautiskā līmenī, nedz valsts budžeta ieņēmumi.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Rīgā uzstāsies pasaulslavens Kazahstānas dziedātājs Dimašs (+VIDEO)

Plaša atpazīstamība Āzijā māksliniekam nāca pēc piedalīšanās Ķīnas televīzijas šovā.

Kultūra Madonna nākamgad izdos jaunu albumu

Amerikāņu popzvaigzne Madonna nākamgad izdos jaunu deju mūzikas albumu, ceturtdien paziņojusi 67 gadus vecā dziedātāja.

Kultūra Folkloras kopa «Vilkači»: «Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!» (+VIDEO)

"Mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā".

Lasiet arī

Veselība Psihiatrs iesaka, kā tikt galā ar Latvijas skolu (+VIDEO)

Bērni nav “mazie pieaugušie” – viņu domāšana, emocijas un spriedumu veidošanās notiek pavisam citādi.

Sports Dembelē saņem balvu kā sezonas labākais futbolists pasaulē

Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs Usmans Dembelē atzīts par iepriekšējās sezonas labāko futbolistu pasaulē "France Football" versijā, saņemot "Ballon d’Or" balvu.

Pasaule Kopenhāgenas un Oslo lidostas slēgtas neidentificētu dronu dēļ

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Sabiedrība Kozlovskis: Divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sabiedrība Palkova: Tiesībsarga birojā gribu radīt jauna uzrāviena sajūtu

Jaunā tiesībsardze Karina Palkova Tiesībsarga biroja darbiniekiem ļoti gribētu radīt jauna uzrāviena sajūtu, intervijā Latvijas Radio sacīja Palkova.

Pasaule ANO: Krievijas dronu triecieni liecina par nodomu nogalināt

Krievijas Ukrainā veikto dronu triecienu apstākļi liecina par nodomu nogalināt, teikts ANO Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas iesniegts Cilvēktiesību padomei.