Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vairākās bīstamajās vietās jau ir ieplānoti pārbūves darbi vai satiksmes organizācijas izmaiņas.
Tāpat Lange skaidroja, ka 13 vietā, kas tika atzītas par "melnajiem punktiem" iepriekšējā triju gadu periodā, proti, 2014.-2016.gadā, ir veikti satiksmes organizācijas uzlabojumi bez posmu pārbūves, bet 46 vietās - ir veikta ceļu posmu pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts fotoradars.
"Mūsu uzdevums ir darīt visu, lai negadījumu skaitu mazinātu, lai autovadītāji un gājēji varētu droši piedalīties satiksme," teica LVC valdes priekšsēdētājs.
Savukārt LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns stāstīja, ka lielākā "melno punktu" koncentrācija ir Pierīgā, un parasti ceļu satiksmes negadījumi notiek autobraucējiem veicot neatļautus manevrus. Pilnā apjomā karti iespējams apskatīt šeit.
"Melno punktu" kartes tiek veidotas ik pēc trim gadiem atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) direktīvai. Šīs kartes tiek ņemtas vērā, plānojot satiksmes drošības uzlabošanas darbus valsts autoceļu tīklā.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā periodā - no 2014.gada līdz 2016.gadam - par "melnajiem punktiem" uz Latvijas ceļiem tika atzītas 99 vietas.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri