"Spriežot pēc nesenajiem Saeimas balsojumiem un Ministru prezidenta publiskajiem paziņojumiem, Latvijas politiskā elite šo savu atbildību šobrīd diezgan labi apzinās un nedala Latvijas sabiedrību krievos un latviešos," pauda Kažoka.
Viņa uzsvēra, ka šis ir brīdis, kad primāri jādomā par to, kā palīdzēt Ukrainai un ukraiņiem, par to, kā palīdzēt ierobežot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un kā saliedēt mūsu pašu sabiedrību.
Kažoka neredz jēgu dziļāk reflektēt par teorētiski iespējamām konfrontācijām un provokācijām, jo, kā redzams uz Ukrainas piemēra, "Putina režīmam nav vajadzīgs ticams iegansts, lai uzbruktu kaimiņiem".
"Saliedēta sabiedrība ir mūsu pašu interesēs - Ukrainas piemērs rāda, ka, saskaroties ar reālu draudu, nav lielas nozīmes tam, kāda ir cilvēka ģimenes valoda, daudz nozīmīgāk ir tas, vai cilvēki apzinās savu valsti un savu sabiedrību kā sargāšanas vērtu vērtību," uzskata Kažoka.
LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri