Valdību veidojošās partijas vienojušās, par ko Siliņa varēs atlaist ministru

"Jaunās vienotības", "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības parakstītais sadarbības līgums ir teju kopija iepriekšējās koalīcijas sadarbības līgumam un atšķirības līguma tekstā ir vien atsevišķās sadaļās.

Vispārīgo sadarbības principu nodaļā, salīdzinot ar iepriekšējās koalīcijas līgumu, ietverti divi papildu punkti. Viens no tiem paredz, ka sadarbības partneriem jārīkojas saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, savukārt otrs jauninājums šajā sadaļā ir atruna, ka sadarbības partneriem nav saistoši citu sadarbības partneru vienpusēji noslēgtie līgumi vai vienošanās ar nevalstiskajām organizācijām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām un citām fiziskām vai juridiskām personām.

Atšķirībā no iepriekšējās valdības darba sākumā noslēgtā sadarbības līguma konkrētību ir zaudējis sadarbības noteikumu punkts par atšķirīgiem balsojumiem. Krišjāņa Kariņa (JV) otro valdību veidojušās partijas bija vienojušās, ka partneri respektē cits cita tiesības balsot atšķirīgi, pirms tam koleģiāli konsultējoties un panākot vienprātību par nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu, Stambulas konvencijas ratifikāciju, tautas nobalsošanas ierosināšanas sliekšņa samazināšanu, Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņu un ģimenes jēdziena stiprināšanu. Tikmēr Siliņas vadītās koalīcijas līgumā nav ietverti konkrēti jautājumi, par kuriem partneriem var būt atšķirīgi viedokļi.

Lai, visticamāk, līgumā atrunātu daudz kritikas un satraukuma izpelnījušos jautājumu par Aivara Lemberga ietekmi, sadarbības partneri vienojušies par vēl vienu kritēriju, saskaņā ar kuru premjers var pieprasīt ministra demisiju. Ja iepriekš to pamatā varēja izdarīt, ja ministrs slikti strādājis vai zaudējis uzticību, tad tagad premjeram būs tiesības atlaist ministru arī tad, ja Ministru kabineta loceklis vai viņa pārstāvis savas ar likumu uzticētās kompetences ietvaros lēmuma pieņemšanā iesaistījis personas, uz kurām attiecināmas jebkādas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētās sankcijas.

Vēl jaunās koalīcijas sadarbības līgums no iepriekšējās koalīcijas līguma atšķiras ar jaunu pielikumu - memorandu par neatliekami veicamajiem darbiem, kas paveicami līdz šī gada beigām. Partneri vienojušies, ka šis memorands ir neatņemama sadarbības līguma sastāvdaļa. Ar šo memorandu partneri apņēmušies ieviest mehānismus elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai, banku konkurences uzlabošanai ieviest risinājumus hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērst administratīvos un finanšu ierobežojumus klientu pārejai starp kredītiestādēm, ieviest banku peļņas nodokli, ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu, kā arī izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums šodien apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto valdību. Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

No ZZS ekonomikas ministra amatā apstiprināts šī politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis, zemkopības ministra amatā - Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), labklājības ministra amatā - kādreizējais labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS), bet klimata un enerģētikas ministra amatā - parlamentārietis Kaspars Melnis (ZZS).

No "Progresīvajiem" par kultūras ministri apstiprināta Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja direktore, Rīgas domes deputāte Agnese Logina (P), aizsardzības ministrs būs Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P), bet satiksmes ministrs - "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.