Aizsardzības ministrija: Latvija ir iesaistīta šāviņu piegādē Ukrainai (+VIDEO)

Latvijas un Čehijas Aizsardzības ministrijas Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinā, Vācijā parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību militāri tehniskās palīdzības jomā Ukrainai, kas paredz lielkalibra munīcijas iegādes Ukrainas vajadzībām.

“Šī iniciatīva ir būtiska, lai Ukrainas sabiedrotajiem nodrošinātu nepieciešamās kaujas spējas,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme apvieno vairāk nekā 50 valstis visā pasaulē, un tā tika izveidota ar mērķi kolektīvi atbalstīt Ukrainu, lai sniegtu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēc Krievijas pilna mēroga karadarbības uzsākšanas.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija ir bijusi viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām, sniedzot militāro atbalstu 370 miljonu eiro apmērā. Kopējais atbalsts Ukrainai lēšams vairāk nekā 650 miljonu eiro apmērā.

Latvijas aizsardzības sektora sniegtais militārais atbalsts ietver bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, strēlnieku ieročus un individuālo ekipējumu, munīciju, prettanku ieročus, pretgaisa aizsardzības sistēmas, radarus, informācijas tehnoloģiju iekārtas, sauszemes transportlīdzekļus un degvielu.

Papildus tam 2024. gada sākumā panākts nozīmīgs progress dronu koalīcijā – februārī šai Latvijas iniciatīvai pievienojās Ukraina, Apvienotā Karaliste, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija un Zviedrija, kā arī 7. martā – Kanāda. Dronu koalīcijas ambīcija ir nodrošināt 1 miljonu dronu Ukrainas vajadzībām. Šobrīd norisinās sarunas ar industrijas pārstāvjiem.

Tāpat Latvija 2023. gada laikā apmācījusi vairāk nekā 4000 Ukrainas bruņoto spēku karavīrus – 10% no kopējā Eiropas Savienībā apmācīto karavīru skaita. 2024. gadā plānots apmācīt tikpat daudz.

Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai pret Krievijas īstenoto agresiju līdz Ukrainas uzvarai.

Tajā pašā laikā Rīgas ostā ierodas Kanādas bruņoto spēku militārā tehnika un ekipējums, lai pastiprinātu sabiedroto militārās spējas un klātbūtni Latvijā.

Kanāda ir vadošā valsts Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai, ko pašlaik veido ap 1900 no 11 valstīm: Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Kanādas.

2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija. 2024.gadā aprit septiņi gadi, kopš NATO paplašinātās klātbūtnes dalībvalstis un to karavīri ir veicinājuši un stiprinājuši Latvijas valsts iedzīvotāju drošību. Ikdienā sabiedroto karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās militārajās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem. 2022.gadā tika parakstīta vienošanās starp Latvijas un Kanādas aizsardzības ministriem par turpmāku Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas attīstību līdz brigādes līmenim. Vienošanās paredz pakāpenisku pastāvīgi izvietoto sabiedroto spēku pieaugumu Latvijā. Militārā tehnika un ekipējums līdz 25.martam tiks nogādāts no Rīgas ostas Ādažu militārajā bāzē. Tehnikas pārvietošanas laikā var būt novērojami īslaicīgi satiksmes kustības ierobežojumi.