Sadziedēt zobu Kurzemes bērni brauc uz Rīgu (+VIDEO)

Dunalkā, bijušajā pasta nodaļā, iekārto feldšerpunktu. Telpas ir izremontētas, pārveidotas atbilstoši vides pieejamības prasībām. Dienvidkurzemes Veselības aprūpes centrs gādā mēbeles, medicīnisko aprīkojumu. Ir arī pieteikusies ārsta palīdze jeb feldšere, kas tur varētu sākt strādāt septembrī. Tā liela veiksme, jo veselības aprūpes speciālistu novadā ļoti trūkst, ziņo vietne liepajniekiem.lv.

Novads publicēja sludinājumus, ka aicina darbā zobārstu Nīcā. Vai šī vakance ir aizpildīta?

“Situācija gluži atrisinājusies nav, bet interesi izrādīja zobārstniecības pakalpojumu sniedzēja kompānija, kam kabineti vairākās Kurzemes pilsētās. Tagad viņi gādā aprīkojumu, meklē speciālistu, un varētu būt, ka drīzumā rakstiski slēgs ar pašvaldību telpu nomas līgumu, jo tās ir pašvaldības telpas,” Veselības aprūpes centra vadītāja Vija Jablonska sēj cerību.

Nav zināms, vai zobārsts dzīvos Nīcā, trīsistabu dzīvoklī, ko pašvaldība piedāvā. Tas tiek turēts arī gadījumam, ja nepieciešams kādam skolotājam.

Zobārstu trūkums ir problēma visā valstī. Bezmaz otrajā plānā aizvirzās fakts, ka bērniem, kam līdz 18 gadiem zobārstniecības pakalpojums ir bez maksas, tas nav pieejams. Nav zobārstu! Viņa atceras trīs gadījumus, kad pašvaldībai vajadzēja palīdzēt bērnu aizvest uz Rīgu. Viens bija naktī, kad bērns mocījās ar ļoti sastrutojušu sāpošu zobu. Liepājā zobārstniecības ķirurgs, kurš varētu līdzēt, nebija pieejams, tāpēc veda uz Rīgu.

Galvaspilsētā ir trīs klīnikas, kurās akūtu zobu sāpju gadījumā pieņem arī naktī, tā ka mazajam cietējam palīdzēja. “Tas ir ārprāts, ka bērniem jācieš lielas sāpes!” uzskata Veselības aprūpes centra vadītāja.

Novadā zobārstniecības kabineti ir Aizputē, Priekulē, Grobiņā, kur strādā divas ārstes, bet viena no septembra grasās iet pelnītā atpūtā. Viņas vietā meklē mediķi.

“Grobiņas doktorātā Lielajā ielā 81 ir pieejamības prasībām atbilstoši izremontēts kabinets 2. stāvā, kur cilvēki var uzbraukt ar liftu, bet atduramies pie kadra trūkuma,” V. Jablonska stāsta, ka darba sludinājumu publicēja novada informatīvajā izdevumā, viņa arī braukusi uz Liepājas zobārstniecības kabinetiem un runājusi ar vadītājiem, vai būtu mediķis, ko piesaistīt arī novadam.

Vēl nav rezultāta. Visur ārsti ir pamatīgi noslogoti, un arī zobārstniecības privātprakses meklē papildu kadrus, lai strādātu plašāk, varētu atvērt filiāles.

V. Jablonska kopā ar citiem potenciālajiem darba devējiem viesojusies Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātē un 5., 6. kursa studentiem stāstījusi par darba iespējām.

Taču piedāvājumi, kādus viņiem izteica citi, esot pārsnieguši to, ko jaunie speciālisti iegūtu Dienvidkurzemē.

Dzīvoklis kā stimuls neesot nekas, turklāt viņi jau pēdējos divos kursos gandrīz visi atraduši darbu Rīgā. Piemēram, viens piedāvājums no Liepājas bijis tāds:

“Kam mums piedāvāt jums dzīvokli, ja būs tāds atalgojums, ka jūs 4–5 gadu laikā Liepājā nopirksiet māju.”

V. Jablonsku tāda realitāte apmulsināja.

“Man gribas teikt: vai nu tad beidzam sludināt bezmaksas pakalpojumu un viss ir par maksu, vai radīt pieejamību. Šībrīža situācija ir katastrofa!” viņa uzsver.

Kādus instrumentus novads liek lietā, lai piesaistītu mediķus?

“Viens ir jau pieminētais dzīvoklis Nīcā, vēl pašvaldība piedāvā nomas telpas, medicīnas speciālistiem Dienvidkurzemē daļēji maksā stipendiju. Aizputē jaunai ģimenes ārstei, kas patlaban ir rezidente, maksāja stipendiju, vēl divām ģimenes ārstēm – Aizputē un Grobiņā –, lai viņas atgrieztos strādāt Dienvidkurzemē.

Pašlaik abas ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet uzsāka novadā strādāt un arī turpinās,” V. Jablonska uzskaita. Par ārsta palīgu jeb feldšeri nevar strādāt parasta māsa, ir pusgadu jāmācās kursos. Tie maksā pāri par 600 eiro, ko pašvaldība strādājošajiem ārsta palīgiem apmaksā.

Dienvidkurzemē mediķiem nāk pretī, cik iespējams, uzskata V. Jablonska.
“Piemēram, lai izveidotu Dunalkas feldšerpunktu, ieguldīja lielu naudas summu no pagasta pārvaldes budžeta, lai varētu pēc Veselības inspekcijas prasībām to iekārtot. Tas nav vienkārši. Ir strikti noteikumi – jābūt pandusam, tualetei, kas aprīkota, lai derētu arī invalīdiem, u.c.”

Remonts par 100 000 eiro

Dunalkas, Vecpils, Durbes, Tadaiķu pagastu un Durbes pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Kārkliņš pārraudzīja feldšerpunkta ierīkošanu – telpu remontu un pārveidošanu.

Pasta nodaļas laikā to izvietojums bija citādāks. “Pie ēkas ieejas ārpusē uzbūvēja pandusu, bet kāpņu telpā pie pirmajiem četriem pakāpieniem, kas ved līdz pirmajam stāvam, uzstādīja invalīdu pacēlāju.

Izremontēja arī visu kāpņu telpu no ārdurvīm līdz otrajam stāvam, lai glīta,” V. Kārkliņš dzirdējis no bibliotēkas apmeklētājiem, ka šī vecās ēkas daļa patīkami pārdzimusi. Bibliotēka atrodas pretim feldšerpunktam.

Ierīkota tualete, kas pieejama arī invalīdiem. Jautāts, vai paredzams, ka būs pacients, kurš izmantos pacēlāju un kam nepieciešama tieši šāda tualete, pārvaldnieks sacīja, ka pašlaik pagastā nav ratiņkrēslā sēdoša cilvēka.