Pētījums: iedzīvotāji nereti nespēj atpazīt uzticamus informācijas avotus

Medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Klinta Ločmele, trešdien prezentējot pētījumu, norādīja, ka, veicot pētījumu, viņu visvairāk pārsteidzis, ka respondentiem, parādot reālu attēlu ar Aizsardzības ministrijas "Facebook" profila ekrānuzņēmumu, daļa intervējamo nevarēja noteikt, vai tas ir īsts, bet daļa uzskatīja to par viltotu informāciju.

Tas, kā norādīja eksperte, rada risku, ka arī krīzes situācijās oficiālo iestāžu paziņojumi var tikt uztverti kā safabricējums.

Tāpat Ločmele norādīja, ka respondentus mulsinājusi Aizsardzības ministrijas e-pasta adrese "[email protected]". Proti, interviju dalībnieki nespēja atšifrēt, ko e-pasta adresē nozīmē "mod", to, ka tas ir saīsinājums no angļu valodas "Ministry of Defence" jeb Aizsardzības ministrija.

"Diezgan liela daļa interviju dalībnieku, gan seniori, gan jaunieši norādīja, ka viņi neuzticētos mājaslapai, kurā būtu šāds "mod.gov.lv", neklikšķinātu uz tās satura un arī uzskatītu, ka tas, ko šī lapa publicē ietver kādu viltus vai maldinošu informāciju," pauda eksperte.

Pētniece norādīja, ka cilvēkiem, kas strādā medijpratības jomā, ir jāatgriežas pie pamata jautājumiem, jārunā par to, no kādām daļām sastāv uzticamu iestāžu e-pasta adreses.

Ločmele atzīmēja, ka cilvēki apzinās sociālajos medijos pastāvošo risku sastapties ar nepatiesu saturu. Vienlaikus arī reāls saturs tiek atzīts par viltotu un neuzticamu - lai gan lapa ir īsta, daļa pētījuma dalībnieku to neapmeklētu.

Tāpat pētījumā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji samērā maz uzticas gan Latvijas sabiedriskajiem medijiem, gan komerciālajiem medijiem - 30% līdz 32% respondentu uzskata, ka informācija šajos medijos ir pilnībā ticama vai lielākoties ticama. Vairākums jeb 47,8% respondentu uzskata informāciju sabiedriskajos medijos par daļēji ticamu, bet komerciālajos medijos publicēto informāciju kā daļēji ticamu vērtē 53,2% respondentu. Tas, kā norādīja eksperte, "paver vārtus" manipulācijai.

Līdztekus saskaņā ar pētījumu, 58% respondentu uzskata, ka vairums mediju pieder privātām kompānijām, kas strādā ar mērķi gūt peļņu, bet 20% domā, ka vairums masu mediju uzņēmumu Latvijā pieder valstij.

Eksperte uzsvēra, ka ir jārunā par pamatjautājumiem par mediju vidi - mediju sistēmu Latvijā, sabiedrisko un komerciālo mediju atšķirībām, finansējuma avotiem, žurnālistu ētikas kodeksiem, kritērijiem mediju kvalitātes izvērtēšanai, kā arī par vārda brīvību demokrātiskā valstī, tiešsaistes anonimitāti un cenzūru.

Tāpat pētījumā secināts, ka nepieciešams uzlabot sabiedrības ziņu pratību. 27% respondentu pētījumā norādīja, ka ziņu izkārtojums vai secība portālā, televīzijas vai radio pārraidē ir nejaušs. Savukārt jautājumā par atšķirībām starp sociālo mediju "Facebook" un portālu "Delfi.lv", tikai 27% respondentu zināja, ka "Facebook" nedarbojas kā redakcija ar žurnālistiem, kamēr "Delfi.lv" to dara.

Līdztekus gandrīz 46% pētījuma respondentu uzskatīja, ka ir normāli un pieļaujami, ka mediju īpašnieks nosaka, kas žurnālistiem ir jāstāsta, un, saskaņā ar pētījumu, gandrīz puse sabiedrības normalizē žurnālistu neitralitātes apdraudēšanu un tieša vai netieša spiediena izdarīšanu uz satura veidošanu.

Tāpat pētījuma rezultāti rāda, ka nepieciešams uzlabot sabiedrības interneta lietošanas drošību, drošu paroļu izveidi un lietošanu. 39% pētījuma dalībnieku norādīja, ka nepiekrīt, ka zina, kā atšķirt viltus interneta lapas no īstām. Tikpat daudz senioru norādīja, ka internetā izmanto tikai vienu paroli. Tāpat gandrīz ceturtdaļa jauniešu lieto vienu vai divas paroles.

Ločmele norādīja, ka nepieciešams uzlabot arī sabiedrības zināšanas par dažādiem interneta un sociālo mediju darbības jautājumiem - influenceru mārketingu, to, kurš pelna sociālajos medijos, kā darbojas interneta algoritmi, kā arī interneta meklētājprogrammas.

Tāpat pētījums liecina, ka būtiski sabiedrībā sekmēt zināšanas par personas datiem, to, kas jāzina ar tiem daloties tīmeklī, kā arī to, kā veikt vienkāršu faktu pārbaudi tīmeklī.

Līdztekus eksperte akcentēja, ka pētījums parāda nepieciešamību pievērsties mediju psiholoģijas jautājumiem - gan par emociju regulēšanu, atkarību no sociālajiem medijiem, noteikta satura formāta, piemēram, īso video, lietošanas potenciālo ietekmi.

Pētījums arī iezīmē nepieciešamību runāt par mākslīgā intelekta lietošanu - gan par praktiskām prasmēm, gan risku apzināšanos. Ločmele atzīmēja, ka tikai 45% respondentu piekrīt, ka "video dziļviltojumi rada riskus sociālajai drošībai, jo to precizitāte ir tāda, ka tos grūti atšķirt no īstiem videoierakstiem". Vismazāk tam piekrīt mazākumtautību pārstāvji - 35% un seniori - 36%.

Šis pētījums ir pirmais Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums, kas veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondentu vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās - 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma.

Pētījums veikts no 2024.gada maija līdz jūlijam. To veica SIA "Civitta Latvija".