Pētījums par nodarbinātību «Wolt» un «Bolt» noslēgsies ar simpoziju

Simpozija pirmajā daļā "Pētniecība" projekta pētnieku komanda - Maija Spuriņa, Iveta Ķešāne un Sabīne Ozola - pastāstīs par pētījumā izmantotajām metodēm, savāktajiem datiem, sniegs vispārēju pārskatu par akadēmiskajiem rezultātiem un ieskicēs ar šo darbu saistīto problemātiku.

Simpozija otrajā daļā "Māksla" dramaturģe Krista Burāne piedāvās ieskatu topošajā izrādē "Piegāde tieši laikā", bet režisors Dans Silovs pastāstīs par dokumentālās filmas "Neredzamie cilvēki" tapšanu.

Tam sekos diskusija "Platformu darbs - inovatīva uzņēmējdarbības iespēja vai ekspluatācija?", kurā dalībnieki sarunāsies par pretrunām, kas identificētas pētījuma veikšanas procesā, tai skaitā, kā mazināt ar šo darbu saistītos sociālos riskus un vairot no tā gūto sabiedrības labumu.

Platformu darbs, no vienas puses, ir sociāli nedrošs, un strādājošajiem ir "pavisam niecīga" kontrole pār darba procesu un apstākļiem, norādīja LKA. Tas rada bažas par platformās strādājošo atbilstību pašnodarbināto statusam. Līdztekus vismaz daļai platformās nodarbināto tas ļauj elastīgāk savienot darbu ar citiem pienākumiem, piemēram, studijām, aprūpi vai uzņēmējdarbību.

Simpozijs norisināsies 17.decembrī no plkst.15 līdz 19 LKA "Gara mājā" Tabakas fabrikas kvartālā, Rīgā. Simpozijam varēs sekot līdzi tiešraidē LKA sociālo mediju platformā "Facebook" un LKA "Youtube" kanālā.

Kā vēstīts, pētījums par "Bolt" un "Wolt" piegādes darbinieku pieredzēm pagājušajā rudenī tika plaši apspriests sociālajos medijos. Tviterī atsevišķi lietotāji pauda sašutumu par 299 614 eiro vērto pētījumu, kā arī izplatīja pētījumu prezentāciju.

Savukārt pētījuma līdzautore Spuriņa saņēma godu un cieņu aizskarošus uzbrukumus sociālajos tīklos, kā arī draudus privāti. Toreiz LKA tīmekļvietnē tika publicēts ieraksts, kurā pausts, ka uzbrukumi sociālajos tīklos satur nievājošus un rupjus komentārus, arī nepatiesus faktus ne tikai par konkrētiem zinātniekiem un pētījumiem, sociālajām un humanitārajām zinātnēm, bet zinātnisko darbību un zinātni kopumā.

Spuriņa un LKA pētnieku komanda 2021.gadā konkursa kārtībā ieguva finansējumu Latvijas Zinātnes padomes finansētais Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektam (FLPP) "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze".

Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi, un pētījuma uzmanības centrā ir nedrošās nodarbinātības modeļi digitālajā vidē.

Ieraksta autori, skaidrojot pētījuma lietderības pamatojumu, uzsvēra, ka digitālās platformas ir nozīmīga mūsdienu ekonomikas daļa un ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Citviet veiktas aplēses paredz, ka tuvākajās desmitgadēs platformu nodarbinātībā varētu aizņemt no 20% līdz pat 70% nodarbinātības sektora. ASV jau patlaban 15% līdz 20% no visiem strādājošajiem ir saskārušies ar digitālo platformu nodarbinātību.

"Ir skaidrs, ka platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur "satikties", nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi," norādīts ierakstā.

Tāpat klāstīts, ka platformas ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme, kā cilvēki izzina pasauli un viens otru, kā apzinās paši sevi un reprezentē sevi citiem, un atstāj nospiedumu uz sabiedrībā valdošajām uzvedības normām, uzskatiem un vērtībām.

"Ja ekonomiskās izmaiņas ir straujākas un vieglāk novērojamas, jo atspoguļojas nodarbinātībā, apgrozījumā, iekšzemes kopproduktā, tad sociālkulturālās izmaiņas ir lēnākas, ir grūtāk saskatāmas un interpretējamas, bet ir vienlīdz svarīgas," uzsvēra ieraksta autori.

Par pētījumu interesi izteikusi gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība, gan Eiropas Darba drošības un veselības aģentūra, ar kurām pētnieku komanda sadarbojas un turpinās sadarboties.

FLPP ir viena no Latvijas Zinātnes padomes administrētajām pētniecības programmām, kuru projektu pieteikumu zinātnisko atbilstību izvērtē divi anonīmi ārvalstu eksperti atbilstošajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.