Pēc RAKUS vadītāja vārdiem, dzeršana ir arī viens no galvenajiem slimnīcu lielās noslodzes iemesliem - alkohola lietotāji regulāri nonāk slimnīcās, noslogojot palīdzības sniegšanu dažādos profilos.
Staņēvičs stāstīja, ka 2024.gadā RAKUS stacionēto cilvēku skaits audzis par aptuveni 2000, un šī pieaugošā tendence savukārt samazina iespējas sniegt plānveida palīdzību, tātad aug rindas uz plānveida palīdzību un izmeklējumiem.
Pašlaik garākās rindas esot uz endokrinoloģisko palīdzību, kardioloģiju, magnētisko rezonansi.
Milzīga ir māsu problēma, izcēla Staņēvičs, piebilstot, ka tāda tā ir visā Eiropā, bet Latvijas ārstniecības iestādēs tā ir vēl lielāka.
Jaunā paaudze vēlās lielāku darba laika elastību, kas prasa vēl lielāku personāla skaitu, stāstīja Staņēvičs. Viņš atzīmēja, ka no medicīnas personāla daudzi izvēlas strādāt privātajās ārstniecības iestādēs, jo tur ir "vieglāki" pacienti un mazāks stress. RAKUS vadītājs domā, ka šīs situācijas dēļ universitāšu slimnīcu personāla algām būtu jābūt lielākām.
Savukārt runājot par jauna infekciju slimību bloka būvēšanu RAKUS, kur palaista garām pirmā iespēja iegūt miljonos mērāmu Eiropas finansējumu, Staņēvičs pauda pārliecību, ka jaunā ēka tomēr taps - iepirkums ir uzsākts un virzās, lai projektu pabeigtu 2027.gadā.
Staņēviča skatījumā, pamata iemesls, kāpēc pirmais iepirkums bija nesekmīgs, esot "gadu desmitos notikusī veselības aprūpes badināšana", līdz ar to, kad parādās kāda nauda infrastruktūras attīstībai, tiekot mēģināts ķert pārāk ātri un pārāk lielas summas, kuras valsts un slimnīcas nespēj apgūt.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri