Zūzena: Jautājums par sabiedriskā medija raidīšanu krievu valodā ir sarežģīts

Zūzena intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka šajā jautājumā publiskajā retorikā bieži redzama vēlme atrast vienkāršu risinājumu kategorijās "balts vai melns".

"Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un pašlaik Satversmes tiesā ir pieteikums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā iekļauto normu par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos. Tomēr ir jāatceras arī par valsts drošību, un saliedēta sabiedrība, kas dzīvo vienā informatīvajā telpā, ir viens no drošības aspektiem, par kuru mums arī ir jādomā," sacīja Zūzena.

Viņa atzīmēja, ka tas liekot uzdot jautājumus, kā sabiedriskam medijam būt tam, kas veicina saliedētību un lojālu sabiedrību, un ar kādiem paņēmieniem to darīt. "Par to mums kopā ir jādomā," sacīja Zūzena piebilstot, ka mākslīgais intelekts pašlaik dod iespēju teju ikvienu saturu transkribēt visdažādākajās valodās.

Zūzena pauda, ka lasot pētījumus par mazākumtautību iedzīvotājiem, ir redzams, ka auditorija, ko sauc par krievvalodīgajiem, arī ir ļoti dažāda.

"Iespējams, tā pat ir vēl fragmentētāka grupa. Krievu valoda ir vienojoša pazīme, bet mediju patēriņa paradumi ir ļoti atšķirīgi, un tas mums ir jāņem vērā," vērtēja Zūzena.

Tāpat LSM vadītāja atzina, ka šis ir ļoti politizēts jautājums, un pauda cerību, ka tas netiks padarīts par preci un vienkāršoti, vienpusēji izmantots politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņās. "Šodien neesam tādā situācijā, lai to varētu atļauties," vērtēja Zūzena.

Līdztekus viņa norādīja, ka latviešu valodas lomas stiprināšana ir daļa no sabiedriskā medija misijas, bet vienlaikus viņa uzdeva jautājumu, vai, slēdzot kādu kanālu, tas uzlabos situāciju.

"Tas prasa modelēt scenārijus, kas notiktu vienā vai otrā gadījumā. Es atklāti varu teikt, ka šis jautājums noteikti būs viena no sarežģītākajām lietām, izstrādājot vidēja termiņa stratēģiju," sacīja Zūzena, atzīmējot ka LSM vidēja termiņa darbības stratēģijā 2026.-2029.gadam būšot redzējums par saturu mazākumtautību valodās sabiedriskajā medijā.

Kā norādīja LSM vadītāja, pētījumi liecina, ka nevar likt vienādības zīmi starp cilvēka etnisko piederību un valodu, kurā viņš vēlas patērēt mediju saturu.