Kompānijā minēja, ka pērn janvārī tika fiksēti 34 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi, bet 2023.gada janvārī tika fiksēts viens šāds gadījums.
Kopumā 2024.gadā tika fiksēti 830 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumu, bet 2023.gadā - 342 gadījumi.
Vienlaikus LGS, atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.
Tāpat uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.
Komentējot, kādēļ novērojams tik straujš pieaugums, LGS norādīja, ka šādas informācijas kompānijai nav, tomēr pagājušajā gadā zināmu ietekmi varēja atstāt lidojumu skaita pieaugums, taču ar to nevar izskaidrot visu pieaugumu un traucējumu skaita straujo kāpumu gada beigās.
Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.
CAA uzsver, ka lidojuma drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.
Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri