Pērn Latvijā mazākais bojā gājušo skaits uz ceļiem kopš neatkarības atjaunošanas

2023.gadā avārijās dzīvību zaudēja 142 cilvēki, bet vēl gadu iepriekš 115. 2004.gadā negadījumos gāja bojā 519 cilvēki.

Pērn avārijās smagi cietuši 306 cilvēki, bet viegli cietuši 3650 satiksmes dalībnieki. Arī šie rādītāji ir zemāki, salīdzinot ar 2023.gadu.

Kopumā pagājušajā gadā reģistrēti 17 479 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 1 20 negadījumiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina, ka, neraugoties uz zemo rādītāju, bojāgājušo skaits tāpat ir diezgan liels. Ja vēl ierēķina pērn noslepkavotos, pašnāvniekus un narkotikas pārdozējušos, tad pie Latvijas sliktajiem demogrāfijas rādītājiem atbildīgajām iestādēm "ir vēl, kur strādāt un tiekties."

Iemesli bojāgājušo skaita samazinājumam eot tādi, ka policija pēdējos gados ir cēlusi tehnisko kapacitāti, Latvijā ieviesti vidējā ātruma kontroles radari, satiksmes uzraudzībā ieviesti droni, bet braukšana pamatīgā reibumā ir kriminalizēta. Artavu devusi arī policijas reforma, kuras rezultātā likumsargu skaits uz ceļiem esot trīskāršots. "Reidus organizējam "uzlidojuma" veidā, mainām vietas, jo cilvēki, piemēram, izmanto "Waze"," uzsvēra Ruks.

Valsts policija ceturtdien informēja, ka šogad, no 1.janvāra līdz 15.februārim, notikuši 103 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji, tajos cietuši 84 gājēji, bet bojā gājuši astoņi. Pērn analoģiskā periodā bija cietuši 76, bet bojā gājuši trīs gājēji.

Policija aicina gājējus īpaši padomāt par drošību diennakts tumšajā laikā.