Fakts: sievietes Latvijā nodzīvos 10 gadus ilgāk un krās vairāk naudas (+VIDEO)

Sieviešu loma ekonomikā ir neatsverama, taču, neraugoties uz to, joprojām pastāv dažādas nianses, kas var ietekmēt sieviešu labklājību vecumdienās. Sievietes Latvijā dzīvo vidēji par 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši un dzīves laikā saskaras ar dažādiem finansiāliem izaicinājumiem, tāpēc īpaši svarīgi ir savlaicīgi uzņemties rūpes par savu finansiālo nākotni. Kāpēc sievietēm pensijas uzkrājuma veidošana nav tikai izvēle, bet gan nepieciešamība, skaidro aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu eksperts Atis Krūmiņš.

Pensijā pavada vairāk gadus

Statistikas dati liecina, ka 2023.gadā dzimušo meiteņu paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 80,4 gadi, turpretim zēniem - 70,4 gadi. Lai gan paredzamais mūža ilgums pakāpeniski aug, vīrieši vidēji nodzīvo par 10 gadiem īsāku mūžu nekā sievietes. Tas nozīmē, ka sievietēm pensijas vecumā nepieciešami lielāki uzkrājumi, lai segtu ikdienas izdevumus, veselības aprūpes izmaksas un citas finansiālās vajadzības. Neveidojot šādu uzkrājumu, ir liels risks saskarties ar finansiālām grūtībām.

Uzkrājuma veidošana dod iespēju sievietēm vecumdienas pavadīt finansiāli neatkarīgi, samazinot atkarību no citiem, piemēram, ģimenes vai sociālā atbalsta programmām. Tas var veicināt drošības un neatkarības sajūtu turpmākajos gados, kā arī nodrošināt komfortablāku dzīvesveidu.

Vidēji pelna mazāk nekā vīrieši

Dažādu sociālo un ekonomisko faktoru ietekmē sievietes dzīves laikā vidēji nopelna mazāk nekā vīrieši, kas var samazināt iespējas veidot papildu uzkrājumus pensijai. 2023.gadā sieviešu vidējā stundas bruto algas samaksa bija par 16,5% mazāka nekā vīriešu, bet jau pērn pirmajā ceturksnī šī proporcija bija nedaudz labāka - teju 14% mazāka nekā vīriešu. Lai gan sievietes arvien vairāk darba tirgū ieņem vadošus amatus, darba samaksas atšķirības pastāv, turklāt dažādās amata pozīcijās, tāpēc sievietēm ir īpaši svarīgi prioritāri raudzīties uz ilgtermiņa finanšu plānošanu.

Sabiedrībā vēl arvien novērojami aizspriedumi, kas saistīti ar darbinieka dzimumu, neizvērtējot vienlīdzīgi cilvēku profesionālās spējas un sniegumu. "Novatore dzimumu līdztiesības barometrā" secināts, ka katrs piektais piekrīt apgalvojumam, ka augsta līmeņa vadītāja amati ir piemēroti vīriešiem. Tikmēr "VISA" Ziemeļvalstīs un Baltijā veiktajā pētījumā atklāts, ka Latvijā uzņēmējdarbībai vairāk pievēršas vīrieši (36,5%) nekā sievietes (26,4%). Tomēr, neraugoties uz to, septiņas no desmit sievietēm sapņo kļūt par uzņēmējām.

Vidēji saņem mazāku vecuma pensiju

Arī sasniedzot pensijas vecumu, sievietēm nākas saskarties ar finansiāliem izaicinājumiem. Dati liecina, ka sievietēm ar lielāku vidējo apdrošināšanas stāžu vidējā pensija ir mazāka nekā vīriešiem ar mazāku stāžu - starpība ir gandrīz 4%. Tāpat novērojams, ka vismazāko vecuma pensiju saņēmēju vidū sieviešu īpatsvars ir augstāks, savukārt lielākās pensijas, kas ir virs 2000 eiro, biežāk saņem vīrieši. Šādas atšķirības saņemtajā pensijas apjomā var ietekmēt dzīves kvalitāti vecumdienās.

Pensijas uzkrājuma veidošana ir nepieciešamība

Ņemot vērā minēto, papildu pensijas uzkrājuma veidošana, īpaši sievietēm, ir viens no priekšnoteikumiem finansiāli labklājīgu vecumdienu nodrošināšanā. Papildus pensiju 1. un 2. līmenim ieteicams veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, kur maksājumu apjomu un regularitāti ir iespējams noteikt individuāli. Latvijas Bankas dati liecina, ka pensiju 3. līmenī ieguldījumus vairāk veido sievietes - pērnā gada 3. ceturksnī tie bija 57% sieviešu, un šis īpatsvars lēnām pieaug. Tas ir salīdzinoši vieglākais un ērtākais veids, kā parūpēties par papildu uzkrājumu. Tāpat pastāv arī citi alternatīvi uzkrāšanas veidi, proti, ieguldīt akcijās vai obligācijās, vai izmantot citus uzkrājumu veidošanas instrumentus, kas atbilst individuālajām vajadzībām un finanšu iespējām.