“Aizsardzības finansējumam jābūt Eiropas prioritātei”

Nedēļas nogalē finanšu ministrs Arvils Ašeradens piedalījās Eirogrupas un Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmēs Varšavā, Polijā. Sanāksmēs centrālo vietu ieņēma diskusijas par Eiropas aizsardzības stiprināšanu, ekonomikas attīstību un finanšu tirgus konkurētspēju, kā arī aktuālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Viens no būtiskākajiem ECOFIN sanāksmes tematiem bija Eiropas Komisijas šā gada martā publicētā Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības nākotni un ReArm Europe plāns, kurā iekļauti priekšlikumi nacionālās izņēmuma klauzulas aktivizēšanai un jauna Eiropas Savienības instrumenta – SAFE (Security Action for Europe) – izveidei aizsardzības spēju attīstībai. Šie pasākumi paredz piešķirt aizdevumus dalībvalstīm ieguldījumiem aizsardzībā.

“Aizsardzības finansējumam jābūt Eiropas prioritātei. Mēs plānojam būtiski palielināt aizsardzības izdevumus – mūsu mērķis ir sasniegt 5% no IKP,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens. “Diemžēl ģeopolitiskā situācija nav salīdzināma ar COVID pandēmiju – tā nebeigsies drīz, tāpēc mums jādomā, kā pasargāt Eiropu un vienlaikus nodrošināt fiskālo ilgtspēju.”

Ministrs norādīja, ka Latvija plāno izmantot visus pieejamos finanšu resursus, tostarp nacionālās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu, aizdevumus no SAFE instrumenta, budžeta pārdali un citus papildu finansējuma avotus.

Ašeradens atzinīgi novērtēja ideju par Eiropas Aizsardzības mehānisma izveidi, kas varētu būt stratēģisko spēju turētājs, mazinot spiedienu uz dalībvalstu parādu apjomu un veicinot Eiropas stratēģisko autonomiju.

Sanāksmes gaitā tika uzsvērts, ka ES aizsardzības nozarei ir izšķiroša nozīme, lai garantētu Eiropas spēju reaģēt uz ārējiem apdraudējumiem, vienlaikus veicinot inovācijas un palielinot ekonomikas izaugsmes potenciālu. Baltajā grāmatā iekļautie priekšlikumi ir vērsti uz ES drošības stiprināšanu, ieguldījumu mieram Eiropā un ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.

Papildus tika apspriesti arī citi aktuālie jautājumi, tostarp transatlantiskās tirdzniecības attiecības un ASV tirdzniecības politikas lēmumi, īpaši saistībā ar ievedmuitas tarifiem, kas var ietekmēt ES ekonomisko vidi.