Strupišs: Tiesu varas atsaistīšana no izpildvaras ir noritējusi ļoti lēni

Strupišs, kurš šobrīd atkārtoti kandidē uz apstiprināšanu AT priekšsēdētāja amatā, skaidroja, ka pirmos divus viņa amata pilnvaru gadus toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas radikāli iestājās pret tiesu varas atsaisti no izpildvaras, līdz ar to "tur nekas nevarēja notikt pēc definīcijas". Laika gaitā nomainoties ministriem, tiesu varas atsaistīšana no izpildvaras ir guvusi politisku atbalstu un sākusi virzīties uz priekšu.

"Ir cerība, ka šā gada laikā varētu jau būt izdarīts pirmais solis, lai Tiesu administrācijas funkcijas nodotu Tieslietu padomei," stāstīja Strupišs.

Lūgts vērtēt aptauju datus par sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, AT priekšsēdētājs atzina, ka pēdējos gados šie rādītāji ir ievērojami uzlabojušies, un tas esot vērtējams ļoti pozitīvi. Pēc viņa paustā, sabiedrības uzticēšanās ir viens no svarīgākajiem tiesu sistēmas darbības novērtējuma rādītājiem. "Cilvēkiem ir jāuzticas tiesiskumam un, galvenais, taisnīgumam, jo tad viņi arī vairāk tic valstij," uzsvēra Strupišs.

AT priekšsēdētājs informēja, ka pirms Saeimas balsojuma par viņa apstiprināšanu AT priekšsēdētāja amatā uz otro pilnvaru termiņu ir gatavs iet pie deputātiem un stāstīt par saviem padarītajiem darbiem, nākotnes plāniem un to, kas notiek tiesu varā. Nekādi precīzi tikšanās laiki ar politiķiem pagaidām neesot norunāti.

Kā ziņots, AT plēnumā nolemts AT priekšsēdētāja amatam atkārtoti izvirzīt pašreizējo priekšsēdētāju Strupišu. Par viņa izvirzīšanu priekšsēdētāja amatam nobalsoja vairāk nekā puse jeb 17 no klātesošiem tiesnešiem. Tagad par Strupiša atkārtotu iecelšanu AT priekšsēdētāja amatā būs jālemj Saeimai.

Tieslietu padome iepriekš tālākai virzīšanai AT priekšsēdētaja amatam atbalstīja visus trīs kandidātus - Strupišu, Senāta Civillietu departamenta senatoru Aldi Laviņu un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Rudīti Vīdušu.

Par Laviņu balsoja septiņi senatori, bet par Vīdušu - astoņi. Viens senators balsojumā atturējās.

Strupišs pirmo reizi šajā amatā ievēlēts 2020.gadā. Galvenie AT priekšsēdētāja uzstādījumi, stājoties amatā pirms pieciem gadiem, bija tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte, efektivitāte un uzticēšanās tiesu varai celšana. Strupišs vērtē, ka iesāktās reformas jau nes rezultātus, tām ir tiesnešu un sabiedrības atbalsts, taču tās mērķtiecīgi jāturpina.

Savukārt, jautāts par būtiskākajām iespējamajām pārmaiņām un novitātēm AT darbā, Strupišs minēja mākslīgā intelekta rīku ieviešanu tiesas darba efektivizēšanai, visu instanču tiesām vienota judikatūras un tiesu prakses dienesta veidošanu AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadībā, kā arī diskusiju par iespējamām izmaiņām AT senatoru profesionālās darbības vērtēšanā.

Jau vēstīts, ka Strupiša kandidatūru izvirzījuši Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks un Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.

Vīdušas kandidatūru ar balsu vairākumu izvirzījuši Administratīvo lietu departamenta senatori.

Savukārt senators Laviņš savu kandidatūru bija pieteicis pats.

AT priekšsēdētāja Strupiša pirmais pilnvaru termiņš beidzas 15.jūnijā.