"Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Diļevs atstāj amatu

Tādējādi līdzšinējais EDzL valdes loceklis Jānis Belkovskis apstiprināts pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā līdz jaunas valdes ievēlēšanai publiska konkursa kārtībā.

Pārņemot krīzes vadību uz laiku, Diļevs vadīja EDzL kopš 2024.gada 3.maija, bet kopumā ar dzelzceļa "Rail Baltica" projektu bija saistīts septiņus gadus. Beidzoties pilnvaru termiņam, Diļevs iesniedza paziņojumu par amata atstāšanu, informē uzņēmumā.

EDzL atzīmē, ka Diļeva kompetence "Rail Baltica" projektā ceļu un inženierkomunikāciju nodaļas vadītāja, vēlāk tehniskā direktora un kopuzņēmuma AS "RB Rail" Latvijas filiāles vadītāja lomā bija būtisks aspekts uzņēmuma darbības nodrošināšanā izaicinošā laikā. Tāpat viņa 19 gadu pieredze infrastruktūras un transporta projektos ļāvusi intensīvā darba gadā virzīt apjomīgu "Rail Baltica" būvniecības darbu un izmaksu optimizāciju.

Pielāgojoties jaunajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem apstākļiem, lai izveidotu funkcionējošu ātrgaitas dzelzceļa līnijas koridoru kopējā Eiropas transporta tīklā, Diļeva vadībā ir sākušies darbi "Rail Baltica" pamattrases izbūvē Latvijā prioritārajā dienvidu posmā virzienā uz Lietuvu, kā arī, piesaistot papildu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, turpinās darbi abās starptautiskajās "Rail Baltica" stacijās, lai tās integrējot arī esošajā dzelzceļa tīklā, varētu nekavējoši sākt modernas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

LETA jau ziņoja, ka SM ir izsludinājusi konkursus uz EDzL valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem.

Pieteikties abiem amatiem iespējams līdz šā gada 6.maijam.

Tāpat ziņots, ka pērn aprīļa beigās no amata atkāpās EDzL valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Arnis Staltmanis.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā pērn 3.maijā iecēla Diļevu, bet 9.maijā par EDzL pagaidu valdes locekli - Baibu Zaueri. Savukārt šogad 18.martā valdes locekles amatu atstāja Zauere, tādējādi EDzL pagaidu valdes locekļa amatā iecēla Rēzeknes pagaidu administrācijas locekli Jāni Belkovski.

EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.