Zviedris kandidēs uz CVK priekšsēdētāja amatu

Viņš uzsvēra, ka šis ir smags lēmums, bet apstiprināja, ka ir gan uzrunāts, gan piekritis kandidēt.

"Teikšu godīgi, ka es neredzu daudz citu kandidatūru. Šāds amats nedrīkst ilgstoši palikt tukšs. Man ir vajadzīgās zināšanas. Kāpēc tas ir jādara? Tā lieta ir jāsakārto, ir jāatjauno uzticēšanās gan CVK, gan tās darbam," teica Zviedris, komentējot gatavību kandidēt uz šo amatu.

Tāpat viņš apstiprināja, ka viņu ir uzrunājuši vismaz trīs politiskie spēki, bet, lai saglabātu neitralitāti, nevēlējās nosaukt nevienu konkrētu partiju.

Kā ziņots, Saeimā esošās partijas nākamā CVK priekšsēdētāja amatam apsver virzīt Rīgas vēlēšanu komisijas vadītāju Zviedri, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Zviedra kandidātūru apsver gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas.

Saeimas partijas pieļauj, ka vienošanās par jaunu CVK priekšsēdētāju varētu tikt panākta līdz pirmdienas, 16.jūnija, vakaram.

Tāpat ziņots, ka CVK priekšsēdētāja amata kandidāti deputātiem jāizvirza līdz nākamās nedēļas otrdienai, 17.jūnijam. Kandidatūras šim amatam var izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.

Tas jāizdara līdz otrdienas plkst.16, bet amatā jaunu CVK priekšsēdētāju plānots apstiprināt jau 19.jūnijā.

Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.

CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā.

Ja kāds komisijas loceklis izbeidz darbību komisijā, Saeima vai Augstākā tiesa viņa vietā ievēlē citu komisijas locekli.

Jauns CVK priekšsēdētājs jāmeklē, jo iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata.

Saulīte trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi.

Tomēr tās pašas dienas vakarā Saulīte vērsās Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata. Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas arī tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Saulītes atsaukšanu no amata.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām paziņoja, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādinājusi VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet trešdien arī pati paziņoja par demisiju.

Liopa pagaidām nav uzņēmies atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām. Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.