Jauns arhibīskaps nesāks ordinēt sievietes un laulāt homoseksuālus pārus

Grants intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina, ka sevi atzīst par konservatīvā spārna pārstāvi, lai arī vēlēšanu procesā viņu, salīdzinot ar otru pretendentu, kāds mēģinājis ierindot liberālāku ideju aizstāvības pusē.

Granta ieskatā baznīcas galvenais uzdevums 21.gadsimtā ir būt starp cilvēkiem un iespējai autentiski palīdzēt ieraudzīt Kristus garu.

Jautājums par sieviešu ordināciju ir baznīcā izdiskutēts un par to nobalsots Sinodē, paredzot, ka uz mācītāja amatu var kandidēt tikai vīrieši. Grants sola šo līniju ievērot. "Mans lūgums ir šajā neielasīt attieksmi pret sievieti vai līdztiesību. Tas galvenokārt saistīts ar to, vai redzam Bībeli kā galveno autoritāti, un kādā veidā to interpretējam," teica Grants, piebilstot, ka baznīcai ir sava tradīcija, kādā tā dzīvo, un viņš vēlētos to turpināt. Turklāt situācijā, ja, gadiem ejot baznīcā attieksme pret šo jautājumu kļūtu pielaidīgāka, viņam nāktos no amata atkāpties, jo citādāk viņš būtu melojis vēlētājiem par šī virziena turpināšanu.

Arī jautājumā par homoseksuālu pāru laulāšanu baznīcā pārmaiņas nav gaidāmas - baznīcā ir skaidri ieraudzīts pamatojums svētajos rakstos, ka svētīt Dieva vārdā šādu savienību nedrīkst. "Cita lieta ir, ka šie cilvēki ir aicināti baznīcā, viņiem te vienmēr ir vieta, tomēr svētīt to kā kaut ko tādu, ko mēs gribētu, lai tas varētu attīstīties, un padarīt to par normu, tas būtu nebībeliski, un tāpēc negrasāmies to darīt," skaidroja garīdznieks.

Viņā uzskata, ka baznīca līdz šim ir daudz paveikusi, sakārtojot nekustamā īpašuma jautājumus, līdz ar to patlaban vairs nav tik daudz darāmā.

LETA jau rakstīja, ka līdz jaunievēlētā arhibīskapa svinīgajai ievešanai amatā Vanags turpina pildīt savus pienākumus. Arhibīskapa zižļa nolikšana paredzēta svinīgā dievkalpojumā 2025.gada 29.augustā. Savukārt Granta ievešana arhibīskapa amatā notiks 30.augustā īpašā dievkalpojumā Rīgas Doma katedrālē.

Kā liecina informācija LELB mājaslapā, Grants dzimis 1974.gadā Saldū, 1994.gadā kristīts un iesvētīts Saldus Svētā Jāņa draudzē.

2000.gadā Grants nosūtīts kalpot Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes draudzē, kura, kā pats Grants norāda savā dzīvesgājumā, 25 gadu laikā izaugusi par aktīvu un daudzpusīgu kopienu. Grants arī uzsvēris, ka kalpošanā viņu īpaši iedvesmo sprediķošana, katehizācija un māceklība.

2017.gadā viņš tika aicināts uzņemties Lutera Akadēmijas rektora vietnieka pienākumus. 2022.gadā Grants konsekrēts kā bīskaps.

Grants no 1993. līdz 1994.gadam bijis krimināllietu izmeklētājs Saldus pilsētas Policijas nodaļas Izmeklēšanas daļā, bet no 1998. līdz 2001.gada strādājis kā vecākais inspektors Interpola birojā Latvijā.

Latvijas Policijas akadēmijā viņš ir ieguvis tiesību bakalauru, kā arī jurista kvalifikāciju. Savukārt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē Grants ieguvis maģistra grādu teoloģijā.

Iepriekš luterāņu arhibīskapa amatam tika izvirzīti četri pretendenti - Grants, Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis.

Pēc kandidātu uzklausīšanas pagājušā gada nogalē Rīgas arhidiecēzes sapulce nolēma arhibīskapa amatam virzīt Grantu un Laugali.

Sinodes dalībnieki ir arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes locekļi, prāvesti, draudžu mācītāji un palīgmācītāji, evaņģēlisti-mācītāju pienākumu izpildītāji un draudžu delegāti - draudžu priekšnieki vai viņu vietā ar draudzes padomes lēmumu pilnvarotas personas.

Jauna arhibīskapa izraudzīšanās process tika sākts saistībā ar esošā LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga plānoto došanos pensijā. Vanags arhibīskapa amatā kalpo vairāk nekā 30 gadus. Vanaga iesvētīšana arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993.gada 29.augustā, un plānots, ka 2025.gada 29.augustā, noslēdzot savu kalpošanu, notiks svinīga Vanaga arhibīskapa zižļa nolikšana.