Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes eksperti pabeiguši sākotnējo izpēti piecos purvos. Kopumā apsekoti 350 hektāri purvu Gaujas Nacionālajā parkā un daļā Ķemeru tīreļa, lai šajās purvu ekosistēmās veiktu hidroloģiskā režīma stabilizēšanas darbus.
Gaujas Nacionālajā parkā izpētīts Apiņu purvs, Baukalnu purvs, Brīnumpurvs un Bauru mežs jeb purvaino mežu masīvs. Purvu ekosistēmu hidroloģiskā režīma stabilizēšanas darbus līdz 2029.gada beigām veiks Dabas aizsardzības pārvalde projekts "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT".
"Latvijai ir vismaz padsmit gadu pieredze ar purvu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanu un stabilizēšanu purvos, piemēram, Aklajā purvā, Melnā ezera purvā, Rožu purvā, Ķemeru un Cenas tīrelī, kur agrāk ir iegūta kūdra. Šajās vietās aizsprosti biežāk būvēti no purva kūdras, bet grāvjos, kur ūdens notece ir izteiktāka, papildus izmantotas arī rievsienas, koka plāksnes vai pāļi. Eksperti secinājuši, ka šādi aizsprosti jau pēc dažiem gadiem pakāpeniski pāraug ar purviem raksturīgo veģetāciju, bet gruntsūdens līmenis purvā paaugstinās un purvs vienmērīgi piesātinās ar ūdeni, kā tas būtu neietekmētā purvā. Šo pieredzi ņemsim vērā, lai vislabāk nodrošinātu hidroloģiskā režīma stabilizēšanos purvu ekosistēmās," atklāj projekta "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT" vadītāja Dabas aizsardzības pārvaldē Inga Hoņavko.
Lai noturētu ūdeni izpētītajās purvu ekosistēmas, jāizbūvē gan aizsprostu kaskādes uz grāvjiem, gan jāaizber atsevišķi grāvji pilnībā. Lai panāktu vienmērīgu purva gruntsūdeņu stabilizēšanos, aizsprosti uz grāvjiem ir jābūvē pietiekami blīvi, proti, uz katriem 0,3 metriem grāvja krituma ir jāparedz vismaz viens aizsprosts. Tas nozīmē, ka kopumā ir jāizbūvē ap 200 aizsprostu. Katrai teritorijai līdz 2026.gada pavasarim tiks izstrādāts būvprojekts, nosakot precīzu izbūvējamo aizsprostu skaitu, to izvietojumu un piemērotākos tehniskos risinājumus, ņemot vērā ekspertu secināto un izstrādātās rekomendācijas katrai vietai.
Purva atjaunošanās ir atkarīga no sekmīgas purva ūdeņu noturēšanas purvā, tādēļ atjaunojamo purvu teritorijās veiks regulāru gruntsūdens līmeņa mērīšanu.
Purvi ir viena no Latvijas dabas bagātībām, kas nodrošina tikai tiem raksturīgos ekosistēmu pakalpojumus. Purvi klāj 10-15% Latvijas teritorijas, un vairums no tiem ir Latvijas un ES nozīmes īpaši aizsargājami biotopi. Purvam raksturīgais mikroklimats, nabadzīgā augsne un zemā temperatūra ir unikāla dzīvotne tur mītošajiem augiem un dzīvniekiem.
Dabas aizsardzības pārvalde un AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadā uzsāka projektu "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT", kurā līdz 2029.gada beigām atjaunos un apsaimniekos ar purvu ekosistēmām saistītus biotopus vismaz 1 500 hektāru platībā. Projekta mērķis ir uzlabot aizsargājamu ES nozīmes biotopu kvalitāti, tā sekmējot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ilgtermiņā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri