Vienojas stingri regulēt finansējuma sadali ārstniecības personu atalgojumam

Turpmāk darba samaksas palielināšanu vairs neregulēs katras iestādes iekšējie nosacījumi vai līgumi ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Tas ļaus izvairīties no situācijām, kurās papildu valsts finansējums tiek izmantots nelīdzsvaroti, skaidro Veselības ministrija (VM).

Turpmāk ārstniecības iestāde papildu finansējumu darba samaksas palielināšanai novirzīs ārstniecības personām, kuru vidējā mēneša darba samaksa par stacionāro pakalpojumu sniegšanu pēdējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz divas valstī strādājošo vidējās darba samaksas, bez nosacījumiem, uzsver VM.

Tāpat papildu finansējumu darba samaksas palielināšanai novirzīs ārstniecības personām, kuru vidējā mēneša darba samaksa par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu pārsniedz divas, bet nepārsniedz trīs vidējās mēneša darba samaksas, paredz jaunie nosacījumi.

VM norāda, ka šī pieeja nodrošinās pārredzamu, taisnīgu un pakāpenisku darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām, racionalizēs algas visā veselības aprūpes sektorā, nodrošinās atalgojuma pieaugumu, kā arī mazinās mainīgās daļas proporciju kopējā atalgojumā.

VM izmaiņu nepieciešamību pamato ar mērķi nezaudēt darbaspēku slimnīcās. Tam ir nepieciešams līdzsvarots atalgojuma pieaugums visām nodarbināto kategorijām, īpaši ārstniecības personām, kuras saņem izteikti zemāku atalgojumu, "salīdzinājumā ar nepamatoti pārmaksātajām algām atsevišķām ārstniecības personām", norāda ministrijā.

Neievērojot proporcionalitātes principus, kad tiek sadalīti papildu piešķirtie valsts budžeta līdzekļi darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām stacionārajās iestādēs, pastāv risks, ka darba samaksas pieaugums vienai personu grupai būtiski atpaliks no tā, ko saņem darbinieki citās slimnīcas struktūrvienībās vai citās profesiju grupās. Tas, savukārt, var stimulēt darbiniekus apsvērt darba vietas maiņu, izmaiņu mērķi pamato VM.

Lai veicinātu tieši mazo algu mērķtiecīgu palielinājumu, noteikts, ka ārstniecības personām, kuras sniedz valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, darba samaksas palielināšanai primāri sasniedzamie griesti ir vismaz divas valstī strādājošo vidējās darba samaksas.

LVSADA sarunās ar VM uzstājusi, ka ārsta atalgojumam būtu jābūt vismaz trīs reizes lielākam par tautsaimniecības vidējo algu. Tādēļ valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka papildu finansējums algām netiks novirzīts tiem speciālistiem, kuru alga jau ir šajā līmenī.

Noteikumi ir saistoši visām iestādēm, un tie tiks piemēroti automātiski - vairs nebūs nepieciešams šo kārtību iekļaut atsevišķos līgumos ar NVD.

NVD arī turpmāk uzraudzīs, kā iestādes izlieto piešķirto papildu finansējumu. Ja tiks konstatēta neatbilstība - piemēram, līdzekļi novirzīti neatbilstoši zemāko algu palielināšanas mērķim - iestādei būs jārīkojas nekavējoties, vai nu labojot situāciju, vai atmaksājot neatbilstoši izlietotos līdzekļus.

Analizējot pieejamos datus par ārstniecības personu faktisko darba samaksu, VM secinājusi, ka darba samaksas apmērs variē starp ārstniecības iestādēm un ārstniecības personu grupām, līdz ar to nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai papildu piešķirtais valsts budžeta finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam tiktu pamatoti un mērķtiecīgi sadalīts un efektīvi novirzīts paredzētajam mērķim - zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kas ir iesaistītas valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā visā nozarē.

Ministrija grozījumus saskaņojusi ar nozari, tostarp saņemot konceptuālu atbalstu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA). Arodbiedrība ar VM vienojusies, ka vienotie principi atalgojuma noteikšanai attiecināmi uz algu, nevis kopējo darba samaksu.

VM pauž, ka šīs izmaiņas palīdzēs ilgtermiņā uzlabot personāla noturību, mazināt atalgojuma plaisas starp ārstniecības iestādēm un profesijām, kā arī efektīvāk izmantot publiskos resursus veselības aprūpē.