LPS iebilsts finansējuma samazinājumam autoceļu un ielu remontdarbiem!

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kategoriski iebilsts Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumam par 4,7 miljoniem eiro samazināt finansējumu mērķdotācijām pašvaldību autoceļu un ielu remontdarbiem. Turklāt šādu nepamatotu lēmumu nedrīkst pieņemt bez dialoga ar pašvaldībām, ņemot vērā iespējamās nozīmīgās sekas uz iedzīvotāju labklājību, drošību, uzņēmējdarbību, mobilitāti un reģionālo attīstību kopumā.

LPS aicina satiksmes ministru un valdību nepieņemt lēmumus, kas skar pašvaldību funkcijas un budžetus, bez diskusijas ar pašvaldībām. Pašlaik mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām apjoms ir 60% no 2008.gada finansējuma, kā rezultātā jau šobrīd autoceļu atjaunošanai, remontdarbiem un ikdienas uzturēšanai akūti trūkst resursu.

Šī gada 16.aprīlī LPS un SM gadskārtējās sarunās jau vienojās par kopīgu pozīciju budžeta sarunās, proti, ik gadu pakāpeniski palielināt mērķdotācijas pašvaldībām īpatsvaru līdz tiks sasniegti vismaz 30% no Valsts autoceļu fonda finansējuma. Ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 25% no Valsts autoceļu fonda piešķirtā valsts budžeta finansējuma. Citas diskusijas ar LPS par finansējumu autoceļu sakārtošanai līdz šim nav bijušas.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka pildot valdības uzdevumu ministrijām pārskatīt savus saimnieciskos izdevumus, nav pieļaujama situācija, kurā valsts pārvalde bez diskusijas ar pašvaldībām un padziļinātas seku izvērtēšanas, samazina līdzekļus pašvaldībām funkciju īstenošanai. Taupība uz citu rēķina ir īstermiņa domāšana ar ilgtermiņā smagām sekām. Šāds nepārdomāts un neizdiskutēts solis ne vien pasliktinās autoceļu tīkla tehnisko stāvokli un līdz ar to vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti visā valstī, bet arī negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību un drošību.

Pēdējās desmitgades, ņemot vērā valdības kļūdaini pieņemtos lēmumus un izmaksu pieaugumu, valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī pašvaldību autoceļu un ielu remontdarbiem ir kritiski nepietiekams finansējums. Autoceļu infrastruktūras dramatiskais stāvoklis visā Latvijā būtiski ietekmē iedzīvotāju ikdienu un drošību, pasažieru un skolēnu pārvadājumus, uzņēmējdarbības attīstību, investīciju piesaisti reģionos, tautsaimniecības izaugsmi kopumā. Ja autoceļu tīklu saucam par ekonomikas asinsriti, tad bez atbilstošiem ieguldījumiem ekonomiskā attīstība un līdz ar to ienākumu pieaugums valsts budžetā nebūs iespējams. Turpinot aizvien straujāk pasliktināties ceļu tehniskajam stāvoklim, to atjaunošana nākotnē izmaksās daudz dārgāk, jo vēl būtiskāk pieaugs jau esošais nozīmīgais resursu deficīts un tas būs neatrisinām slogs valsts budžetam.

Vienlaikus G.Kaminskis akcentē, ka pašvaldības jau pēdējos četrus gadus ir ekonomējušas un veikušas dažādus taupības pasākumus, samazinot izdevumus un pieņemot nepopulārus lēmumus, vienlaikus nodrošinot obligāto funkciju īstenošanu izglītībā, sociālajā jomā, drošībā, infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā, uzņēmējdarbības atbalstā u.c. Valsts tikai šogad ir sākusi šo taupības un birokrātijas mazināšanas ceļu.

Tāpēc nav pieļaujama situācija, kad izdevumu samazinājums notiek uz pašvaldību rēķina, ne vien pārskatot finansējumu dažādās jomās, programmās vai projektos, bet arī pārliekot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu pašvaldībām, kas faktiski rada papildus administratīvo un finansiālo slogu pašvaldību budžetiem. Pašlaik pašvaldības pārņem valsts vietējos autoceļus savā īpašumā. Tomēr, turpinot samazināt finansējumu pašvaldībām autoceļu remontdarbiem, nonāksim situācijā, kurā pašvaldības aicinās valsti pārņemt visus autoceļus un nodrošināt to atjaunošanu, uzturēšanu, jo pašvaldībām vairs nebūs tādas budžeta iespējas.